PIRMĀ LAIKU GRĀMATA

5 Jafeta dēli bija Gomers, Magogs, Mādajs, Jāvāns, Tubals,+ Mešehs+ un Tīrāss.+

6 Gomera dēli bija Aškenazs, Rīfats un Togarma.+

7 Jāvāna dēli bija Elīša, Taršišs, Kitīms un Rodānīms.

8 Hama dēli bija Kušs,+ Micraims, Pūts un Kanaāns.+

9 Kuša dēli bija Seba,+ Havīla, Sabta, Raama+ un Sabteha.

Raamas dēli bija Šeba un Dedāns.+

10 Kušam piedzima Nimrods.+ Viņš bija pirmais, kas uz zemes kļuva varens.

11 Micraims bija tēvs Lūdīmam,+ Anāmīmam, Lehābīmam, Naftuhīmam,*+ 12 Patrusīmam,+ Kasluhīmam, no kā cēlušies filistieši,+ un Kaftorīmam*.+

13 Kanaānam piedzima Sidons,+ viņa pirmdzimtais, un Hets,+ 14 un no viņa ir cēlušies arī jebūsieši,+ amorieši,+ girgasieši,+ 15 hivieši,+ arkieši, sīnieši, 16 arvadieši,+ cemārieši un hamātieši.

18 Arpahšadam piedzima Šelahs,+ un Šelaham piedzima Ēbers.

19 Ēberam piedzima divi dēli. Vienu sauca Pelegs*,+ jo viņa laikā zemes iedzīvotāji izklīda*, bet otru — Joktāns.

20 Joktānam piedzima Almodads, Šelefs, Hacarmāvets, Jerahs,+ 21 Hadorāms, Ūzāls, Dikla, 22 Obāls, Abimaēls, Šeba, 23 Ofīrs,+ Havīla+ un Jobābs; tie visi bija Joktāna dēli.

28 Ābrahāma dēli bija Īzaks+ un Ismaēls.+

29 Šie ir viņu pēcnācēji: Ismaēla pirmdzimtais Nebājots,+ Kēdars,+ Adbeēls, Mibsāms,+ 30 Mišma, Dūma, Masa, Hadads, Tēma, 31 Jetūrs, Nafīšs un Kēdema. Tie bija Ismaēla dēli.

32 Ābrahāma blakussievas Ketūras+ dēli bija Zimrāns, Jokšāns, Medāns, Midiāns,+ Jišbāks un Šuahs.+

Jokšāna dēli bija Šeba un Dedāns.+

33 Midiāna dēli bija Ēfa,+ Ēfers, Hanohs, Abida un Eldāja.

Tie visi bija Ketūras pēcnācēji.

34 Ābrahāmam piedzima Īzaks.+ Īzaka dēli bija Ēsavs+ un Izraēls.+

35 Ēsava dēli bija Ēlifass, Reuēls, Jeūšs, Jaalāms un Korahs.+

36 Ēlifasa dēli bija Tēmāns,+ Omārs, Cefo, Gatāms, Kenazs un no Timnas — Amaleks.+

37 Reuēla dēli bija Nahats, Zerahs, Šamma un Miza.+

38 Seīra+ dēli bija Lotāns, Šobāls, Cibons, Ana, Dīšons, Ēcers un Dīšāns.+

39 Lotāna dēli bija Horijs un Homāms. Lotāna māsa bija Timna.+

40 Šobāla dēli bija Alvāns, Mānahats, Ēbals, Šefo un Onāms.

Cibona dēli bija Aja un Ana.+

41 Anas dēls bija Dīšons.

Dīšona dēli bija Hemdāns, Ešbāns, Jitrāns un Kerāns.+

42 Ēcera+ dēli bija Bilhāns, Zaavāns un Akans.

Dīšāna dēli bija Ūca un Arāns.+

43 Šie ir ķēniņi, kas valdīja Edoma zemē,+ kad izraēliešiem vēl nebija ķēniņu:+ Bela, Beora dēls, un viņa pilsētu sauca Dinhāba. 44 Kad Bela nomira, viņa vietā sāka valdīt Jobābs, bocrieša+ Zeraha dēls. 45 Kad Jobābs nomira, viņa vietā sāka valdīt Hūšāms no tēmāniešu zemes. 46 Kad Hūšāms nomira, viņa vietā sāka valdīt Hadads, Bedada dēls, kas sakāva midiāniešus Moāba zemē, un viņa pilsētu sauca Avīta. 47 Kad Hadads nomira, viņa vietā sāka valdīt Samla no Masrēkas. 48 Kad Samla nomira, viņa vietā sāka valdīt Sauls no Rehobotas pie upes. 49 Kad Sauls nomira, viņa vietā sāka valdīt Baal-Hānāns, Ahbora dēls. 50 Kad Baal-Hānāns nomira, viņa vietā sāka valdīt Hadads. Viņa pilsētu sauca Pāu, un viņa sieva bija Mehētabēla, Mēzahāba meitas Matrēdas meita. 51 Tad arī Hadads nomira.

Edomiešu vadoņi bija vadonis Timna, vadonis Alva, vadonis Jetēts,+ 52 vadonis Oholibāma, vadonis Ēla, vadonis Pīnons, 53 vadonis Kenazs, vadonis Tēmāns, vadonis Mibcars, 54 vadonis Magdiēls un vadonis Īrāms. Tie bija edomiešu vadoņi.

2 Šie bija Izraēla+ dēli: Rūbens,+ Simeons,+ Levijs,+ Jūda,+ Isašars,+ Zebulons,+ 2 Dans,+ Jāzeps,+ Benjamīns,+ Naftalis,+ Gads+ un Ašers.+

3 Jūdas dēli bija Ērs, Onāns un Šēla. Šos trīs viņam dzemdēja Šuas meita, kanaāniete.+ Bet Ērs, Jūdas pirmdzimtais, darīja to, kas Jehovam nepatīk, tāpēc Dievs viņu sodīja ar nāvi.+ 4 Jūdas vedekla Tamāra+ dzemdēja viņam Perecu+ un Zerahu. Pavisam Jūdam bija pieci dēli.

5 Pereca dēli bija Hecrons un Hāmūls.+

6 Zeraha dēli bija Zimrijs, Ētāns, Hēmāns, Kalkols un Dāra, pavisam pieci.

7 Karmija dēls bija Āhārs*, kurš iegrūda Izraēlu postā,+ jo viņš lauza uzticību Dievam, paņemdams to, kas bija jānodod iznīcībai.+

8 Ētāna dēls bija Azarja.

9 Hecrona dēli bija Jerahmeēls,+ Rāms+ un Kelūbajs*.

10 Rāmam piedzima Aminadabs,+ Aminadabam — Nahšons,+ Jūdas cilts vadonis, 11 Nahšonam — Salma,+ Salmam — Boāss,+ 12 Boāsam — Obeds, un Obedam — Isajs.+ 13 Isaja pirmdzimtais dēls bija Eliābs, otrais — Abinadabs,+ trešais — Šima,+ 14 ceturtais — Netanēls, piektais — Radajs, 15 sestais — Ocems un septītais — Dāvids.+ 16 Viņu māsas bija Cerūja un Abigaila.+ Cerūjai bija trīs dēli: Abišajs,+ Joābs+ un Asahēls.+ 17 Abigaila dzemdēja Amāsu,+ un Amāsas tēvs bija ismaēlietis Jeters.

18 Kālebam, Hecrona dēlam, bija dēli no viņa sievas Azūbas un no Jeriotas; šie bija viņas dēli: Jēšers, Šobābs un Ardons. 19 Pēc Azūbas nāves Kālebs apprecēja Efrātu,+ un tā viņam dzemdēja Hūru.+ 20 Hūram piedzima Ūrijs, un Ūrijam piedzima Becaleēls.+

21 Pēc tam Hecrons apprecēja Gileāda+ tēva Māhīra+ meitu. Viņš to ņēma par sievu, būdams sešdesmit gadu vecs, un tā viņam dzemdēja Segūbu. 22 Segūbam piedzima Jaīrs,+ kuram bija divdesmit trīs pilsētas Gileādas zemē.+ 23 (Vēlāk gešūrieši+ un aramieši+ atņēma viņiem Havot-Jaīru+ un Kenātu+ kopā ar apkārtējām mazpilsētām, pavisam sešdesmit pilsētas.) Tie visi bija Gileāda tēva Māhīra pēcnācēji.

24 Hecrona+ sieva Abija viņam dzemdēja Ašhūru,+ Tekojas+ tēvu*, kad Hecrons jau bija nomiris Kāleb-Efrātā.

25 Jerahmeēla, Hecrona pirmdzimtā, dēli bija Rāms, viņa pirmdzimtais, kā arī Būna, Orens, Ocems un Ahija. 26 Jerahmeēlam bija vēl viena sieva, vārdā Atāra; tā bija Onāma māte. 27 Rāma, Jerahmeēla pirmdzimtā, dēli bija Maacs, Jamīns un Ēkers. 28 Onāma dēli bija Šammajs un Jāda, un Šammaja dēli bija Nadabs un Abišūrs. 29 Abišūra sievu sauca Abihaila, un tā viņam dzemdēja Ahbānu un Molīdu. 30 Nadaba dēli bija Seleds un Apaims, bet Seleds nomira bez bērniem. 31 Apaima dēls bija Jišijs, Jišija dēls bija Šēšāns, un Šēšāna dēls bija Ahlājs*. 32 Šammaja brāļa Jādas dēli bija Jeters un Jonatāns, bet Jeters nomira bez bērniem. 33 Jonatāna dēli bija Pelets un Zāza. Tie bija Jerahmeēla pēcnācēji.

34 Šēšānam nebija dēlu, vienīgi meitas. Bet Šēšānam bija kalps, kāds ēģiptietis, vārdā Jarha, 35 un viņš izprecināja šim kalpam savu meitu, un viņa tam dzemdēja Ataju. 36 Atajam piedzima Nātāns, Nātānam — Zābāds, 37 Zābādam — Eflāls, Eflālam — Obeds, 38 Obedam — Jehus, Jehum — Azarja, 39 Azarjam — Helecs, Helecam — Elāsa, 40 Elāsam — Sismajs, Sismajam — Šallūms, 41 Šallūmam — Jekamja, un Jekamjam — Elišāma.

42 Jerahmeēla brāļa Kāleba+ dēli bija viņa pirmdzimtais Meša, Zīfas tēvs, un Mārēšas, Hebrona tēva, dēli. 43 Hebrona dēli bija Korahs, Tapuahs, Rekems un Šema. 44 Šemam piedzima Rahams, Jorkoāmas tēvs, un Rekemam piedzima Šammajs. 45 Šammaja dēls bija Maons, un Maons bija Bēt-Cūras+ tēvs. 46 Kāleba blakussieva Ēfa dzemdēja Hārānu, Mocu un Gāzēzu. Hārānam piedzima Gāzēzs. 47 Jahdaja dēli bija Regems, Jotāms, Gēšāns, Pelets, Ēfa un Šaafs. 48 Kāleba blakussieva Maaha dzemdēja Šeberu un Tirhanu, 49 kā arī Šaafu, Madmannas+ tēvu, un Ševu, Mahbēnas un Gibeas+ tēvu. Kāleba+ meita bija Ahsa.+ 50 Tie bija Kāleba pēcnācēji.

Hūra,+ Efrātas+ pirmdzimtā, dēli bija Šobāls, Kirjat-Jeārīmas+ tēvs, 51 Salma, Betlēmes+ tēvs, un Hārēfs, Bēt-Gādēras tēvs. 52 Šobālam, Kirjat-Jeārīmas tēvam, bija dēli: Haroe un puse menuhotiešu. 53 Kirjat-Jeārīmas dzimtas bija jetrieši,+ pūtieši, šumātieši un mišrājieši. No tiem ir cēlušies corātieši+ un eštaolieši.+ 54 Salmas dēli bija Betlēmes,+ Netofas un Atārot-Bēt-Joābas iedzīvotāji, puse mānahatiešu un corieši. 55 Rakstvežu dzimtas, kas dzīvoja Jaabēcā, bija tirātieši, šimātieši un sūhātieši. Tie bija kēnieši,+ kas ir cēlušies no Hammata, rehabiešu+ tēva.

3 Šie bija Dāvida dēli, kas viņam piedzima Hebronā:+ pirmdzimtais — Amnons+ no jezreēlietes Ahinoāmas,+ otrais — Daniēls no karmelietes Abigailas,+ 2 trešais — Absaloms,+ Gešūras ķēniņa Talmaja meitas Maahas dēls, ceturtais — Adonja,+ Hagītas dēls, 3 piektais — Šefatja no Abitalas, sestais — Jitreāms no Dāvida sievas Eglas. 4 Šie seši viņam piedzima Hebronā. Tur viņš valdīja septiņus gadus un sešus mēnešus, bet Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus.+

5 Šie ir dēli, kas viņam piedzima Jeruzālemē:+ Šima, Šobābs, Nātāns+ un Sālamans+ — četri Batsebas,+ Amiēla meitas, dēli —, 6 kā arī Jibhārs, Elišāma, Elifelets, 7 Nogahs, Nefegs, Jāfija, 8 Elišāma, Eljāda un Elifelets — vēl deviņi. 9 Tie visi bija Dāvida dēli, neskaitot viņa dēlus no blakussievām, un viņu māsa bija Tamāra.+

10 Sālamana dēls bija Rehabeāms,+ tā dēls — Abija,+ tā dēls — Asa,+ tā dēls — Jošafats,+ 11 tā dēls — Jorāms,+ tā dēls — Ahazja,+ tā dēls — Joass,+ 12 tā dēls — Amacja,+ tā dēls — Azarja,+ tā dēls — Jotāms,+ 13 tā dēls — Ahass,+ tā dēls — Hiskija,+ tā dēls — Manase,+ 14 tā dēls — Amons,+ un tā dēls — Josija.+ 15 Šie bija Josijas dēli: pirmdzimtais — Johānāns, otrais — Jojakīms,+ trešais — Cedekija,+ ceturtais — Šallūms. 16 Jojakīma dēls bija Jehonja,+ un tā dēls bija Cedekija. 17 Gūstā aizvestā Jehonjas dēli bija Šealtiēls, 18 Malkīrāms, Pedāja, Šenacars, Jekamja, Hošāma un Nedabja. 19 Pedājas dēli bija Zerubābels+ un Šimijs. Zerubābela dēli bija Mešullāms un Hananja (viņu māsa bija Šelomīta) 20 un tāpat arī Hašuba, Ohels, Berehja, Hasadja un Jūšabheseds — vēl pieci. 21 Hananjas dēli bija Pelatja un Ješaja, Ješajas dēls bija Refāja, Refājas dēls — Arnāns, Arnāna dēls — Obadja, un Obadjas dēls — Šehanja. 22 Šehanjas pēcnācēji bija Šemaja un Šemajas dēli Hatūšs, Jigals, Bāriahs, Nearja un Šafats — pavisam seši. 23 Nearjas dēli bija Eljoēnajs, Hiskija un Azrīkāms — pavisam trīs. 24 Eljoēnaja dēli bija Hodavja, Eljāšībs, Pelāja, Akūbs, Johānāns, Delāja un Ananijs — pavisam septiņi.

4 Jūdas dēli bija Perecs,+ Hecrons,+ Karmijs, Hūrs+ un Šobāls.+ 2 Reājam, Šobāla dēlam, piedzima Jahats, un Jahatam piedzima Ahūmajs un Lahads. Tās bija corātiešu+ dzimtas. 3 Šie ir Ētāmas+ tēva dēli: Jezreēls, Jišma un Jidbašs (viņu māsu sauca Haclelponija); 4 Penuēls bija Gedora tēvs, bet Ēzers — Hūšas tēvs. Tie bija Hūra,+ Efrātas pirmdzimtā un Betlēmes+ tēva, dēli. 5 Ašhūram,+ Tekojas+ tēvam, bija divas sievas — Hela un Naara. 6 Naara viņam dzemdēja Ahuzāmu, Hēferu, Tēmeniju un Ahaštāriju. Tie bija Naaras dēli. 7 Helas dēli bija Cerets, Jichārs un Etnāns. 8 Kocam piedzima Ānūbs un Cobēba, un no viņa ir cēlušās Hārūma dēla Aharhēla dzimtas.

9 Jaabēcs bija godājamāks par saviem brāļiem. Māte viņu bija nosaukusi par Jaabēcu*, sacīdama: ”Sāpēs es viņu esmu dzemdējusi.” 10 Jaabēcs piesauca Izraēla Dievu: ”Kaut tu mani svētītu un paplašinātu manas robežas, kaut tava roka būtu ar mani un tu pasargātu mani no nelaimes, lai man nebūtu jācieš!” Un Dievs izpildīja viņa lūgumu.

11 Kelūbam, Šūhas brālim, piedzima Mehīrs, kas bija Eštona tēvs. 12 Eštonam piedzima Bēt-Rāfa, Pāseahs un Tehinna, Īr-Nāhāšas tēvs. Tie bija Rēhas iedzīvotāji. 13 Kenaza dēli bija Otniēls+ un Serāja, un Otniēla dēls bija Hatats. 14 Meonotajam piedzima Ofra, un Serājam piedzima Joābs, Gē-Harašīmas* tēvs (ieleju tā sauca, jo tur dzīvoja amatnieki).

15 Jefunnes dēla Kāleba+ dēli bija Īru, Ēla un Naams, un Ēlas dēls bija Kenazs. 16 Jehallelēla dēli bija Zīfs, Zīfa, Tīrja un Asarēls. 17 Ezras dēli bija Jeters, Mereds, Ēfers un Jālons. Viņa* dzemdēja Mirjāmu, Šammaju un Jišbahu, Eštemoas tēvu. 18 (Mereda sieva jūdiete dzemdēja Jeredu, Gedora tēvu, Heberu, Soho tēvu, un Jekūtiēlu, Zānoahas tēvu.) Tie bija Mereda sievas Bitjas, faraona meitas, dēli.

19 Hodijas sievas, Nahama māsas, dēli bija garmieša Keīlas un maahātieša Eštemoas* tēvi. 20 Šimona dēli bija Amnons, Rinna, Ben-Hānāns un Tīlons, un Jišija dēli bija Zohēts un Ben-Zohēts.

21 Jūdas dēla Šēlas+ dēli bija Ērs, Lēhas tēvs, un Lada, Mārēšas tēvs, un no viņa ir cēlušās arī Ašbeas nama audēju dzimtas, kas darināja smalkus audumus, 22 kā arī Jokīms, Kozēbas vīri, Joāšs un Sārāfs, kas apprecēja moābietes, un Jāšubī-Lehems. (Šīs ziņas ir no seniem avotiem.) 23 Tie bija podnieki, kas dzīvoja Netaīmā un Gedērā un strādāja ķēniņam.

24 Simeona dēli+ bija Nemuēls, Jamīns, Jārībs, Zerahs un Sauls,+ 25 tā dēls bija Šallūms, tā dēls — Mibsāms, bet tā dēls — Mišma. 26 Mišmas dēls bija Hammuēls, tā dēls — Zakūrs, un tā dēls — Šimijs. 27 Šimijam bija sešpadsmit dēli un sešas meitas, bet viņa brāļiem nebija daudz dēlu, un neviena no viņu dzimtām nekļuva tik liela kā Jūdas cilts dzimtas.+ 28 Viņi dzīvoja Bēršebā,+ Molādā,+ Hacar-Šuālā,+ 29 Bilhā, Ecemā,+ Tolādā, 30 Betuēlā,+ Hormā,+ Ciklagā,+ 31 Bēt-Markabotā, Hacar-Sūsīmā,+ Bēt-Birijā un Šaaraimā. Tās bija viņu pilsētas līdz Dāvida valdīšanas sākumam.

32 Viņi dzīvoja arī Ētāmā, Ajinā, Rimmonā, Tohenā un Āšānā,+ piecās pilsētās, 33 kā arī ciematos ap šīm pilsētām līdz pat Baalai. Tās bija vietas, kur viņi dzīvoja, un viņu raduraksti. 34 Dzimtu galvas bija Mešobābs, Jamlēhs, Joša, Amacjas dēls, 35 Joēls, Jehus, Asiēla dēla Serājas dēla Jošibjas dēls, 36 Eljoēnajs, Jaakoba, Ješohāja, Asāja, Adiēls, Jesīmiēls, Benāja 37 un Zīza, kas bija Šemajas dēla Šimrija dēla Jedājas dēla Allona dēla Šifija dēls; 38 šie vārdā nosauktie bija savu dzimtu vadoņi, un viņu dzimtas kļuva arvien lielākas. 39 Meklēdami ganības saviem lopiem, viņi aizgāja līdz Gedoras pievārtei, līdz ielejas austrumiem. 40 Visbeidzot viņi atrada labas, leknas ganības, un tā zeme bija plaša, klusa un mierīga. Agrāk tur dzīvoja Hama pēcnācēji.+ 41 Jūdas ķēniņa Hiskijas+ laikā šie vārdā nosauktie uzbruka hamiešu teltīm un meuniešiem. Viņi tos pilnībā iznīcināja un paši apmetās to vietā, jo tur bija ganības viņu lopiem.

42 Piecsimt vīru no simeoniešiem devās uz Seīra kalniem;+ viņus vadīja Jišija dēli Pelatja, Nearja, Refāja un Uziēls. 43 Viņi nonāvēja atlikušos amalekiešus+ un dzīvo tur vēl šodien.

5 Šie ir Rūbena,+ Izraēla pirmdzimtā, dēli. (Viņš bija pirmdzimtais, bet viņš apgānīja sava tēva guļvietu,+ tāpēc pirmdzimtā tiesības tika piešķirtas Izraēla dēla Jāzepa dēliem+ un viņš netika ierakstīts radurakstos kā pirmdzimtais. 2 Kaut arī Jūda+ bija pārāks par saviem brāļiem un no viņa bija jāceļas vadonim,+ pirmdzimtā tiesības piederēja Jāzepam.) 3 Rūbena, Izraēla pirmdzimtā, dēli bija Hanohs, Pallu, Hecrons un Karmijs.+ 4 Joēla dēls bija Šemaja, tā dēls — Gogs, tā dēls — Šimijs, 5 tā dēls — Miha, tā dēls — Reāja, tā dēls — Baals, 6 un tā dēls — Beēra, kuru Asīrijas valdnieks Tiglatpalasars+ aizveda trimdā; viņš bija rūbeniešu vadonis. 7 Viņa brāļi, kas ierakstīti radurakstos pa savām dzimtām, bija Jeiēls, kurš bija galvenais, kā arī Zaharja 8 un Bela, Joēla dēla Šemas dēla Āzāza dēls, kura dzimta dzīvoja no Aroēras+ līdz Nebo un Baal-Meonai.+ 9 Austrumos viņi apdzīvoja apgabalu līdz pat tuksnesim, kas sniedzas līdz Eifratas upei,+ jo Gileādas zemē+ viņu lopu skaits bija ļoti pieaudzis. 10 Saula laikā viņi karoja ar hagriešiem, sakāva tos un apmetās uz dzīvi to vietā visā apgabalā austrumos no Gileādas.

11 Gadieši dzīvoja tiem blakus Basanas zemē līdz Salhai.+ 12 Basanā galvenais bija Joēls, otrais pēc viņa — Šāfāms, nākamie pēc viņa — Jaanajs un Šafats, 13 un viņu ciltsbrāļi pa savām dzimtām bija Mihaēls, Mešullāms, Šeba, Jorajs, Jaakāns, Zia un Ēbers, pavisam septiņi. 14 Tie bija Abihaila dēli; Abihails bija Hūrija dēls, tas — Jāroaha dēls, tas — Gileāda dēls, tas — Mihaēla dēls, tas — Ješīšaja dēls, tas — Jahdo dēls, tas — Būza dēls. 15 Ahijs, Gūnija dēla Abdiēla dēls, bija dzimtas galva. 16 Viņi dzīvoja Gileādā+ un Basanā+ un to mazpilsētās, un viņiem piederēja visas Šāronas ganības, cik vien tālu tās sniedzās. 17 Tie visi tika ierakstīti radurakstos Jūdas ķēniņa Jotāma+ un Izraēla ķēniņa Jerobeāma*+ laikā.

18 Rūbeniešiem, gadiešiem un pusei Manases cilts bija 44 760 varonīgu karotāju, kas bija bruņoti ar vairogiem, zobeniem un lokiem un bija apmācīti karot. 19 Viņi karoja ar hagriešiem,+ kā arī ar Jetūra, Nafīša+ un Nodāba pēcnācējiem. 20 Viņi lūdza Dieva palīdzību šajā karā, un viņš tos uzklausīja, jo tie uz viņu paļāvās.+ Dievs viņiem palīdzēja kaujā un hagriešus kopā ar visiem to sabiedrotajiem nodeva viņu rokās. 21 Viņi sagrāba hagriešu lopus — 50 000 kamieļu, 250 000 aitu, 2000 ēzeļu — un sagūstīja 100 000 cilvēku. 22 Bija daudz kritušo, jo karu izcīnīja pats Dievs.+ Pēc tam viņi dzīvoja uzveikto ienaidnieku vietā līdz trimdai.+

23 Puse Manases cilts,+ kas bija visai liela, dzīvoja apgabalā no Basanas līdz Baal-Hermonam, Senīram un Hermona kalnam.+ 24 Šie bija viņu dzimtu galvas: Ēfers, Jišijs, Eliēls, Azriēls, Jeremija, Hodavja un Jahdiēls. Tie bija vareni karotāji, slaveni vīri, dzimtu galvas. 25 Bet viņi lauza uzticību savu tēvu Dievam un pielūdza to tautu dievus*,+ kuras Dievs viņu dēļ tajā zemē bija iznīcinājis. 26 Tāpēc Izraēla Dievs pamudināja Asīrijas valdnieku Pūlu*+ (tas ir, Asīrijas valdnieku Tiglatpalasaru)+ aizvest trimdā rūbeniešus, gadiešus un pusi Manases cilts. Viņš tos aizveda uz Halahu, Hāboru, Hāru un Gozānas upes+ apvidu, kur tie dzīvo vēl šodien.

6 Levija+ dēli bija Gēršons, Kehāts+ un Merārijs.+ 2 Kehāta dēli bija Amrāms, Jichārs,+ Hebrons un Uziēls.+ 3 Amrāma+ dēli bija Ārons+ un Mozus,+ un viņa meita bija Mirjama.+ Ārona dēli bija Nadabs, Abijs,+ Eleāzars+ un Itamārs.+ 4 Eleāzaram piedzima Pinehass,+ Pinehasam — Abišua, 5 Abišuam — Bukijs, Bukijam — Uzijs, 6 Uzijam — Zerahja, Zerahjam — Merājots, 7 Merājotam — Amarja, Amarjam — Ahitūbs,+ 8 Ahitūbam — Cadoks,+ Cadokam — Ahimaacs,+ 9 Ahimaacam — Azarja, Azarjam — Johānāns, 10 un Johānānam — Azarja, kas bija priesteris templī, kuru Sālamans uzcēla Jeruzālemē.

11 Azarjam piedzima Amarja, Amarjam — Ahitūbs, 12 Ahitūbam — Cadoks,+ Cadokam — Šallūms, 13 Šallūmam — Hilkija,+ Hilkijam — Azarja, 14 Azarjam — Serāja,+ un Serājam — Jocadaks.+ 15 Kad Jehova ļāva Nebukadnecaram aizvest trimdā* Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus, Jocadaku aizveda kopā ar tiem.

16 Levija dēli bija Gēršoms*, Kehāts un Merārijs. 17 Gēršoma dēlus sauca Libnijs un Šimijs.+ 18 Kehāta dēli bija Amrāms, Jichārs, Hebrons un Uziēls.+ 19 Merārija dēli bija Mahlijs un Mūšijs.

Šīs ir levītu dzimtas pēc viņu ciltstēviem:+ 20 Gēršoma+ dēls bija Libnijs, tā dēls — Jahats, tā dēls — Zimma, 21 tā dēls — Joāhs, tā dēls — Ido, tā dēls — Zerahs, un tā dēls — Jeatrajs. 22 Kehāta dēls bija Aminadabs, tā dēls — Korahs,+ tā dēli — Asīrs, 23 Elkana un Ebjāsāfs,+ tā dēls — Asīrs, 24 tā dēls — Tahats, tā dēls — Ūriēls, tā dēls — Usija, un tā dēls — Sauls. 25 Elkanas dēli bija Amāsajs un Ahimots. 26 Elkanas dēls bija Cofajs, tā dēls — Nahats, 27 tā dēls — Eliābs, tā dēls — Jerohāms, un tā dēls — Elkana.+ 28 Samuēla+ pirmdzimtais dēls bija Joēls, bet otrs dēls bija Abija.+ 29 Merārija dēls bija Mahlijs,+ tā dēls — Libnijs, tā dēls — Šimijs, tā dēls — Uza, 30 tā dēls — Šima, tā dēls — Hagija, un tā dēls — Asāja.

31 Šie ir tie, kuriem Dāvids uzdeva vadīt dziedāšanu Jehovas namā, kad tur bija novietots līguma šķirsts.+ 32 Viņi bija atbildīgi par dziedāšanu mājokļa, saiešanas telts, priekšā, līdz Sālamans Jeruzālemē uzcēla Jehovas namu,+ un viņi kalpoja pēc noteiktās kārtības.+ 33 Šie ir tie, kas kalpoja kopā ar saviem dēliem: no kehātiešiem — dziedātājs Hēmāns,+ Joēla+ dēls. Joēls bija Samuēla dēls, 34 tas — Elkanas+ dēls, tas — Jerohāma dēls, tas — Eliēla dēls, tas — Toaha dēls, 35 tas — Cūfa dēls, tas — Elkanas dēls, tas — Mahata dēls, tas — Amāsaja dēls, 36 tas — Elkanas dēls, tas — Joēla dēls, tas — Azarjas dēls, tas — Cefanjas dēls, 37 tas — Tahata dēls, tas — Asīra dēls, tas — Ebjāsāfa dēls, tas — Koraha dēls, 38 tas — Jichāra dēls, tas — Kehāta dēls, tas — Levija dēls, tas — Izraēla dēls.

39 Pa labi no viņa stāvēja viņa ciltsbrālis Asafs.+ Asafs bija Berehjas dēls, tas — Šimas dēls, 40 tas — Mihaēla dēls, tas — Baasējas dēls, tas — Malkijas dēls, 41 tas — Etnija dēls, tas — Zeraha dēls, tas — Adājas dēls, 42 tas — Ētāna dēls, tas — Zimmas dēls, tas — Šimija dēls, 43 tas — Jahata dēls, tas — Gēršoma dēls, tas — Levija dēls.

44 Pa kreisi stāvēja viņu ciltsbrāļi merārieši:+ Ētāns,+ Kīšija dēls; Kīšijs bija Abdija dēls, tas — Mallūha dēls, 45 tas — Hašabjas dēls, tas — Amacjas dēls, tas — Hilkijas dēls, 46 tas — Amcija dēls, tas — Bānija dēls, tas — Šemera dēls, 47 tas — Mahlija dēls, tas — Mūšija dēls, tas — Merārija dēls, tas — Levija dēls.

48 Viņu ciltsbrāļi, pārējie levīti, bija iecelti* veikt dažādus darbus mājoklī, Dieva namā.+ 49 Bet Ārons un viņa dēli+ dedzināja upurus uz dedzināmo upuru altāra+ un kvēpināšanas altāra,+ pildīdami visus pienākumus, kas bija saistīti ar pašu svētāko, lai izlīdzinātu grēkus izraēliešu labā.+ Viņi darīja visu tā, kā Dieva kalps Mozus bija pavēlējis. 50 Šie ir Ārona pēcnācēji:+ viņa dēls bija Eleāzars,+ tā dēls — Pinehass, tā dēls — Abišua, 51 tā dēls — Bukijs, tā dēls — Uzijs, tā dēls — Zerahja, 52 tā dēls — Merājots, tā dēls — Amarja, tā dēls — Ahitūbs,+ 53 tā dēls — Cadoks,+ un tā dēls — Ahimaacs.

54 Šīs ir viņu dzīvesvietas, kur viņi bija apmetušies savās robežās: Ārona pēcnācējiem no kehātiešu dzimtas, kuriem krita pirmā loze, 55 piešķīra Hebronu+ Jūdas zemē un apkārtējās ganības, 56 bet pilsētas lauki un ciemi bija atdoti īpašumā Kālebam,+ Jefunnes dēlam. 57 Ārona pēcnācējiem piešķīra patvēruma pilsētu*+ Hebronu,+ Libnu+ ar ganībām, Jatīru,+ Eštemou ar ganībām,+ 58 Hīlēnu ar ganībām, Debīru+ ar ganībām, 59 Āšānu+ ar ganībām un Bēt-Šemešu+ ar ganībām. 60 No Benjamīna cilts viņi saņēma Gebu+ ar ganībām, Ālemetu ar ganībām un Anātotu+ ar ganībām. Kopumā viņu dzimtas saņēma 13 pilsētas.+

61 Pārējiem kehātiešiem ielozēja 10 pilsētas no citu cilšu dzimtām un puses Manases cilts.+

62 Gēršomiešu dzimtām piešķīra 13 pilsētas no Isašara cilts, Ašera cilts, Naftaļa cilts un Manases cilts Basanā.+

63 Merāriešu dzimtām ielozēja 12 pilsētas no Rūbena cilts, Gada cilts un Zebulona cilts.+

64 Izraēlieši piešķīra levītiem šīs pilsētas kopā ar ganībām.+ 65 Viņiem ielozēja minētās pilsētas no Jūdas cilts, Simeona cilts un Benjamīna cilts.

66 Dažas kehātiešu dzimtas dabūja pilsētas no Efraima cilts.+ 67 Viņiem piešķīra patvēruma pilsētu* Šehemu+ Efraima kalnos kopā ar ganībām, Gezeru+ ar ganībām, 68 Jokmeāmu ar ganībām, Bēt-Horonu+ ar ganībām, 69 Ajalonu+ ar ganībām un Gat-Rimmonu+ ar ganībām, 70 un no puses Manases cilts pārējām kehātiešu dzimtām piešķīra Ānēru ar ganībām un Bileāmu ar ganībām.

71 Gēršomiešiem piešķīra no puses Manases cilts Golānu+ Basanā kopā ar ganībām un Aštārotu ar ganībām,+ 72 no Isašara cilts — Kedešu ar ganībām, Dāberatu+ ar ganībām,+ 73 Rāmotu ar ganībām un Ānēmu ar ganībām, 74 no Ašera cilts — Māšālu ar ganībām, Abdonu ar ganībām,+ 75 Hūkoku ar ganībām un Rehobu+ ar ganībām 76 un no Naftaļa cilts — Kedešu+ Galilejā+ kopā ar ganībām, Hammonu ar ganībām un Kirjataimu ar ganībām.

77 Merāriešiem, pārējiem levītiem, piešķīra no Zebulona cilts+ Rimmonu ar ganībām un Tāboru ar ganībām, 78 no Rūbena cilts viņpus Jordānas pretī Jērikai, austrumos no Jordānas, — Beceru tuksnesī kopā ar ganībām, Jahacu+ ar ganībām, 79 Kedēmotu+ ar ganībām un Mēfaatu ar ganībām 80 un no Gada cilts — Rāmotu Gileādā kopā ar ganībām, Mahanaimu+ ar ganībām, 81 Hešbonu+ ar ganībām un Jazēru+ ar ganībām.

7 Isašara dēli bija Tola, Pua, Jāšūbs un Šimrons+ — pavisam četri. 2 Tolas dēli bija Uzijs, Refāja, Jeriēls, Jahmajs, Jibsāms un Samuēls, savu dzimtu galvas. No Tolas ir cēlušies varonīgi karotāji, un Dāvida laikā viņu skaits bija 22 600. 3 Uzija pēcnācēji bija Jizrahja un Jizrahjas dēli Mihaēls, Obadja, Joēls un Jišija, tie visi pieci bija vadoņi. 4 No viņu pēcnācēju dzimtām karapulkā bija ieskaitīti 36 000 karam derīgu vīru, jo viņiem bija daudz sievu un dēlu. 5 Viņu ciltsbrāļi no visām Isašara dzimtām bija varonīgi karotāji — 87 000, kas ierakstīti radurakstos.+

6 Benjamīna+ dēli bija Bela,+ Behers+ un Jediaēls+ — pavisam trīs. 7 Belas dēli bija Ecbons, Uzijs, Uziēls, Jerīmots un Īrijs — pavisam pieci, kas bija savu dzimtu galvas, varonīgi karotāji; viņu radurakstos bija ierakstīti 22 034 vīri.+ 8 Behera dēli bija Zemīra, Joāšs, Eliezers, Eljoēnajs, Omrijs, Jeremots, Abija, Anātots un Ālemets; tie visi bija Behera dēli. 9 Viņu radurakstos pēc savu dzimtu galvām bija ierakstīti 20 200 varonīgu karotāju. 10 Jediaēla+ dēls bija Bilhāns, un Bilhāna dēli bija Jeūšs, Benjamīns, Ehuds, Kenaāna, Zētāns, Taršišs un Ahišahars. 11 Tie visi bija Jediaēla pēcnācēji, varonīgi karotāji; viņu radurakstos pēc viņu dzimtu galvām bija ierakstīti 17 200 vīru, kas spējīgi karot.

12 Šupīms un Hupīms bija Īra+ dēli;* hušieši bija Ahēra pēcnācēji.

13 Naftaļa dēli+ bija Jahceēls, Gūnijs, Jēcers un Šallūms — Bilhas pēcnācēji.+

14 Manases+ pēcnācēji: Asriēls, kuru dzemdēja viņa blakussieva aramiete. (Viņa dzemdēja Māhīru,+ Gileāda tēvu. 15 Māhīrs ņēma sievas Hupīmam un Šupīmam; viņu māsu sauca Maaha.) Otrs bija Celofehāds,+ kuram bija tikai meitas.+ 16 Māhīra sieva Maaha dzemdēja dēlu un nosauca viņu par Perešu. Viņa brāli sauca Šerešs, un tā dēli bija Ūlāms un Rekems. 17 Ūlāma dēls bija Bedāns. Tie bija Manases dēla Māhīra dēla Gileāda dēli. 18 Gileāda māsa Hamoleheta dzemdēja Īšhodu, Abiezeru un Mahlu. 19 Šemīdas dēli bija Ahjāns, Šehems, Likhijs un Aniāms.

20 Efraima+ dēls bija Šūtelahs,+ tā dēls — Bereds, tā dēls — Tahats, tā dēls — Elāda, tā dēls — Tahats, 21 tā dēls — Zābāds, tā dēls — Šūtelahs. Efraima dēlus Ēzeru un Elādu nogalināja Gātas+ iedzīvotāji, kas bija atnākuši nolaupīt viņu lopus. 22 Viņu tēvs Efraims sēroja dienām ilgi, un brāļi nāca viņu mierināt. 23 Vēlāk viņam bija tuvība ar savu sievu, un tā viņam dzemdēja dēlu. Efraims to nosauca par Beriju*, jo viņa ģimeni bija piemeklējusi nelaime. 24 Viņa* meita Šeera uzcēla Lejas Bēt-Horonu,+ Augšējo Bēt-Horonu+ un Ūzēn-Šeeru. 25 Viņa dēli bija Refahs un Rešefs, tā dēls bija Telahs, tā dēls — Tahans, 26 tā dēls — Ladāns, tā dēls — Amihūds, tā dēls — Elišāma, 27 tā dēls — Nūns, un tā dēls — Jozua.+

28 Viņu īpašumi un dzīvesvietas bija Bētele+ ar apkārtējām mazpilsētām, Naarāna austrumos, Gezera ar apkārtējām mazpilsētām rietumos, Šehema ar apkārtējām mazpilsētām līdz pat Ajai* un tās apkārtējām mazpilsētām; 29 pie manasiešu robežas — Bēt-Šeāna+ ar apkārtējām mazpilsētām, Taanaha+ ar apkārtējām mazpilsētām, Megida+ ar apkārtējām mazpilsētām un Dora+ ar apkārtējām mazpilsētām. Tajās dzīvoja Izraēla dēla Jāzepa pēcnācēji.

30 Ašera dēli bija Jimna, Jišva, Jišvijs un Berija,+ un Seraha bija viņu māsa.+ 31 Berijas dēli bija Hebers un Malkiēls, kas bija Birzaita tēvs. 32 Heberam piedzima Jaflēts, Šemers un Hotāms un viņu māsa Šua. 33 Jaflēta dēli bija Pāsahs, Bimhāls un Ašvats. Tie bija Jaflēta dēli. 34 Šemera dēli bija Ahijs, Rohga, Huba un Arams. 35 Viņa brāļa Hēlema* dēli bija Cofahs, Jimna, Šēlešs un Āmāls. 36 Cofaha dēli bija Suahs, Harnefers, Šuāls, Bērijs, Jimra, 37 Becers, Hods, Šamma, Šilša, Jitrāns un Beēra. 38 Jetera dēli bija Jefunne, Pispa un Ara. 39 Ullas dēli bija Ārahs, Hanniēls un Ricja. 40 Tie visi bija Ašera pēcnācēji, savu dzimtu galvas, izcili, varonīgi karotāji, augstākie vadoņi, un viņu radurakstos bija ierakstīti+ 26 000 vīru,+ kas spējīgi karot.

8 Benjamīna+ pirmdzimtais dēls bija Bela,+ otrais — Ašbēls,+ trešais — Ahrahs, 2 ceturtais — Noha un piektais — Rāfa. 3 Belas dēli bija Adārs, Gēra,+ Abihūds, 4 Abišua, Naāmans, Ahoahs, 5 Gēra, Šefūfāns un Hūrāms. 6 Šie bija Ehuda dēli, Gebas+ iedzīvotāju dzimtu galvas, kas tika aizvesti trimdā uz Mānahatu: 7 Naāmans, Ahija un Gēra — viņš bija tas, kas tos aizveda. Gēram piedzima Uza un Ahihuds. 8 Pēc tam, kad Šaharaims bija izdzinis moābiešus, viņam Moābā piedzima bērni; viņa sievas bija Hušīma un Baāra.* 9 Viņa sieva Hodeša dzemdēja viņam Jobābu, Cibju, Mešu, Malkāmu, 10 Jeūcu, Sāhaju un Mirmu. Tie bija viņa dēli, savu dzimtu galvas.

11 Hušīma viņam dzemdēja Abitūbu un Elpaalu. 12 Elpaala dēli bija Ēbers, Mišāms un Šemeds (viņš uzcēla Ono+ un Lodu+ ar tās apkārtējām mazpilsētām), 13 kā arī Berija un Šema, kas bija Ajalonas+ iedzīvotāju dzimtu galvas. Viņi padzina Gātas iedzīvotājus. 14 Ahjo, Šāšaks, Jeremots, 15 Zebadja, Arāds, Ēders, 16 Mihaēls, Jišpa un Joha bija Berijas dēli. 17 Zebadja, Mešullāms, Hizkijs, Hebers, 18 Jišmerajs, Jizlija un Jobābs bija Elpaala dēli. 19 Jākīms, Zihrijs, Zabdijs, 20 Eliēnajs, Cilletajs, Eliēls, 21 Adāja, Berāja un Šimrāts bija Šimija dēli. 22 Jišpāns, Ēbers, Eliēls, 23 Abdons, Zihrijs, Hānāns, 24 Hananja, Elams, Antotija, 25 Jifdeja un Penuēls bija Šāšaka dēli. 26 Šamšerajs, Šeharja, Atalja, 27 Jaarešja, Elija un Zihrijs bija Jerohāma dēli. 28 Saskaņā ar radurakstiem tie bija dzimtu galvas. Viņi dzīvoja Jeruzālemē.

29 Gibeonas tēvs Jeiēls dzīvoja Gibeonā,+ un viņa sievu sauca Maaha.+ 30 Viņa pirmdzimtais dēls bija Abdons, pārējie dēli bija Cūrs, Kīšs, Baals, Nadabs, 31 Gedors, Ahjo un Zehers. 32 Miklotam piedzima Šimea; viņi kopā ar saviem ciltsbrāļiem dzīvoja Jeruzālemē netālu no citiem saviem ciltsbrāļiem.

33 Neram+ piedzima Kīšs, Kīšam — Sauls,+ un Saulam — Jonatāns,+ Malkīšua,+ Abinadabs+ un Ešbaals*.+ 34 Jonatāna dēls bija Merīb-Baals*,+ bet Merīb-Baals bija Mihas+ tēvs. 35 Mihas dēli bija Pītons, Melehs, Tarea un Ahass. 36 Ahasam piedzima Jehoada, un Jehoadam — Ālemets, Azmāvets un Zimrijs. Zimrijam piedzima Moca, 37 un Mocam — Bina. Binas dēls bija Rāfa, tā dēls — Elāsa, un tā dēls — Ācēls. 38 Ācēlam bija seši dēli, kurus sauca Azrīkāms, Bohrū, Ismaēls, Šearja, Obadja un Hānāns. Tie visi bija Ācēla dēli. 39 Viņa brāļa Ēšeka pirmdzimtais dēls bija Ūlāms, otrais — Jeūšs un trešais — Elifelets. 40 Ūlāma dēli bija varonīgi karotāji, loka šāvēji, un viņiem bija daudz dēlu un mazdēlu, kopā 150. Tie visi bija Benjamīna pēcnācēji.

9 Visi izraēlieši tika ierakstīti radurakstos, un viņi ir ierakstīti Izraēla ķēniņu grāmatā. Jūdas iedzīvotājus viņu neuzticības dēļ aizveda trimdā uz Babilonu*.+ 2 Pirmie, kas atgriezās savos īpašumos, savās pilsētās, bija daļa izraēliešu un priesteri, levīti un tempļa kalpotāji*.+ 3 Jeruzālemē apmetās daļa Jūdas,+ Benjamīna,+ Efraima un Manases pēcnācēju: 4 no Jūdas dēla Pereca+ pēcnācējiem — Ūtajs, Bānija dēla Imrija dēla Omrija dēla Amihūda dēls; 5 no šēliešiem — Asāja, pirmdzimtais, un viņa dēli; 6 savukārt no Zeraha+ pēcnācējiem — Jeuēls un 690 viņu brāļu.

7 No Benjamīna pēcnācējiem: Sallu, Hasenuas dēla Hodavjas dēla Mešullāma dēls, 8 Jibneja, Jerohāma dēls, Ēla, Mihrija dēla Uzija dēls, un Mešullāms, Jibnījas dēla Reuēla dēla Šefatjas dēls. 9 Saskaņā ar radurakstiem viņu brāļi bija 956. Visi šie vīri bija savu dzimtu galvas.

10 No priesteriem: Jedaja, Jojārībs, Jāhīns,+ 11 Azarja, Hilkijas dēls (Hilkija bija Mešullāma dēls, tas — Cadoka dēls, tas — Merājota dēls, tas — Dieva nama pārziņa Ahitūba dēls), 12 Adāja, Malkijas dēla Pašhūra dēla Jerohāma dēls, Maasajs, Adiēla dēls (Adiēls bija Jahzēra dēls, tas — Mešullāma dēls, tas — Mešillēmīta dēls, tas — Immēra dēls), 13 un viņu brāļi, savu dzimtu galvas, 1760 stipru, spējīgu vīru, kas derīgi kalpošanai Dieva namā.

14 No levītiem: Šemaja,+ Hašabjas dēla Azrīkāma dēla Hašūba dēls no Merārija pēcnācējiem, 15 kā arī Bakbakars, Herešs, Gālāls, Matanja, Asafa dēla Zihrija dēla Mihas dēls, 16 Obadja, Jedūtūna dēla Gālāla dēla Šemajas dēls, un Berehja, Elkanas dēla Asas dēls, kas dzīvoja netofiešu ciematos.+

17 Vārtu sargi+ bija Šallūms, kā arī Akūbs, Talmons un Ahimans; viņu brālis Šallūms bija priekšnieks, 18 agrāk viņš kalpoja pie ķēniņa vārtiem austrumu pusē.+ Tie bija levītu nometnes vārtu sargi. 19 Šallūms, Koraha dēla Ebjāsāfa dēla Kores dēls, un viņa brāļi no korahiešu dzimtas bija atbildīgi par telts durvju sargāšanu, tāpat kā viņu tēvi bija bijuši atbildīgi par ieejas sargāšanu Jehovas nometnē. 20 Pinehass,+ Eleāzara+ dēls, savulaik bija viņu vadonis, un Jehova bija ar viņu. 21 Zaharja,+ Mešelemjas dēls, bija saiešanas telts ieejas sargs.

22 Kopumā bija izraudzīti 212 vārtu sargi. Viņi apmetās savās dzīvesvietās saskaņā ar radurakstiem.+ Dāvids un redzētājs+ Samuēls bija iecēluši viņus šajā amatā, jo viņi bija uzticami. 23 Viņiem un viņu dēliem bija uzdots sargāt Jehovas nama vārtus,+ ieeju viņa mājoklī. 24 Vārtu sargi stāvēja četrās pusēs — austrumos, rietumos, ziemeļos un dienvidos.+ 25 Viņu brāļiem, kas dzīvoja savos ciematos, ik pa laikam bija jāierodas, lai septiņas dienas kalpotu kopā ar viņiem. 26 Četriem vārtu sargu priekšniekiem, levītiem, bija uzticēta atbildība par Dieva nama telpām un mantnīcām.+ 27 Naktīs viņi stāvēja savās vietās ap Dieva namu, jo viņiem tas bija jāsargā un ik rītu jāatslēdz.

28 Daži no viņiem bija atbildīgi par kalpošanas piederumiem;+ viņi tos pārskaitīja ikreiz, kad tos nesa iekšā vai ārā. 29 Daļa bija atbildīgi par citiem piederumiem, par visiem svētajiem piederumiem,+ kā arī par smalkajiem miltiem,+ vīnu,+ eļļu,+ vīraku+ un balzamu.+ 30 Daži no priesteru dēliem jauca smaržīgu eļļu. 31 Levītam Matitjam, korahieša Šallūma pirmdzimtajam, bija uzticēts pārzināt visu, kas cepams uz pannas.+ 32 Daži no viņu brāļiem kehātiešiem bija atbildīgi par Dieva priekšā liekamajām maizēm,+ kas bija jācep katru sabatu.+

33 Dziedātāji, levītu dzimtu galvas, uzturējās tempļa telpās un bija atbrīvoti no citiem pienākumiem, jo viņiem dienu un nakti bija jābūt gataviem pildīt savus pienākumus. 34 Saskaņā ar radurakstiem tie bija levītu dzimtu galvas. Viņi dzīvoja Jeruzālemē.

35 Gibeonas tēvs Jeiēls dzīvoja Gibeonā,+ un viņa sievu sauca Maaha. 36 Viņa pirmdzimtais dēls bija Abdons, pārējie dēli bija Cūrs, Kīšs, Baals, Ners, Nadabs, 37 Gedors, Ahjo, Zaharja un Miklots. 38 Miklotam piedzima Šimāms; viņi kopā ar saviem ciltsbrāļiem dzīvoja Jeruzālemē netālu no citiem saviem ciltsbrāļiem. 39 Neram+ piedzima Kīšs, Kīšam — Sauls,+ un Saulam — Jonatāns,+ Malkīšua,+ Abinadabs+ un Ešbaals. 40 Jonatāna dēls bija Merīb-Baals,+ bet Merīb-Baals bija Mihas+ tēvs. 41 Mihas dēli bija Pītons, Melehs, Tahrea un Ahass. 42 Ahasam piedzima Jara, un Jaram — Ālemets, Azmāvets un Zimrijs. Zimrijam piedzima Moca, 43 un Mocam — Bina. Binas dēls bija Refāja, tā dēls — Elāsa, un tā dēls — Ācēls. 44 Ācēlam bija seši dēli, kurus sauca Azrīkāms, Bohrū, Ismaēls, Šearja, Obadja un Hānāns. Tie bija Ācēla dēli.

10 Filistieši karoja ar izraēliešiem, un izraēlieši bēga no viņiem, un daudzi krita Gilboas kalnā.+ 2 Filistieši neatlaidīgi vajāja Saulu un viņa dēlus un nogalināja Saula dēlus Jonatānu, Abinadabu un Malkīšuu.+ 3 Cīņai pret Saulu kļūstot aizvien sīvākai, loka šāvēji viņu pamanīja un ievainoja.+ 4 Tad Sauls pavēlēja savam ieroču nesējam: ”Izvelc zobenu un nodur mani, citādi šie neapgraizītie ar mani nežēlīgi izrēķināsies!”+ Bet ieroču nesējs negribēja to darīt, jo viņam bija ļoti bail. Tāpēc Sauls paņēma zobenu un metās uz tā.+ 5 Redzēdams, ka Sauls ir miris, arī ieroču nesējs metās uz sava zobena un nomira. 6 Tā krita gan Sauls, gan viņa trīs dēli, gan visi viņa nama ļaudis, kas bija kopā ar viņu.+ 7 Kad izraēlieši, kas dzīvoja ielejā, uzzināja, ka visi ir metušies bēgt, bet Sauls un viņa dēli ir krituši, viņi pameta savas pilsētas un bēga. Tad filistieši nāca un tās ieņēma.

8 Nākamajā dienā, kad filistieši gāja aplaupīt nogalinātos, tie atrada Saulu un viņa dēlus guļam kritušus Gilboas kalnā.+ 9 Tie aplaupīja Saulu, nocirta viņam galvu, paņēma viņa ieročus un izsūtīja ziņu pa visu filistiešu zemi, lai pavēstītu notikušo savu elku tempļos+ un visā tautā. 10 Saula ieročus tie nolika sava dieva namā, bet galvu pakāra Dagona templī.+

11 Kad Jabeš-Gileādas+ iedzīvotāji uzzināja, ko filistieši ir izdarījuši ar Saulu,+ 12 visi drosmīgie Jabešas vīri devās ceļā un atnesa Saula un viņa dēlu līķus uz Jabešu. Viņi apglabāja to kaulus Jabešā+ zem liela koka, bet pēc tam septiņas dienas gavēja.

13 Tā Sauls nomira savas neuzticības dēļ, jo viņš bija lauzis uzticību Jehovam, pārkāpdams Jehovas pavēli,+ un bija vaicājis padomu garu izsaucējai,+ 14 nevis vērsies pie Jehovas. Tāpēc Dievs viņu nodeva nāvei un piešķīra ķēniņa varu Dāvidam, Isaja dēlam.+

11 Vēlāk izraēlieši sapulcējās pie Dāvida Hebronā+ un sacīja: ”Mēs ar tevi esam viena miesa un asinis!*+ 2 Agrāk, kad Sauls bija ķēniņš, tu biji tas, kurš vadīja izraēliešus karagājienos.+ Un Jehova, tavs Dievs, tev teica: ”Tu ganīsi manu tautu Izraēlu, un tu būsi izraēliešu vadonis.””+ 3 Kad visi izraēliešu vecākie bija atnākuši pie ķēniņa uz Hebronu, Dāvids tur Jehovas priekšā noslēdza ar viņiem vienošanos, un viņi svaidīja* Dāvidu par Izraēla ķēniņu,+ kā Jehova ar Samuēla starpniecību bija teicis.+

4 Dāvids ar Izraēla vīriem devās uz Jeruzālemi, tas ir, Jebūsu,+ kur dzīvoja jebūsieši.+ 5 Jebūsas iedzīvotāji Dāvidu izsmēja: ”Te tu iekšā netiksi!”+ Taču Dāvids ieņēma Cionas+ cietoksni, un tagad to sauc par Dāvida pilsētu.+ 6 Toreiz Dāvids sacīja: ”Kurš pirmais uzbruks jebūsiešiem, tas kļūs par karaspēka virspavēlnieku!” Joābs,+ Cerūjas dēls, uzbruka pirmais un kļuva par virspavēlnieku. 7 Dāvids apmetās cietoksnī, tāpēc to nosauca par Dāvida pilsētu. 8 Viņš būvēja pilsētu visapkārt, sākot no Millo*, bet Joābs atjaunoja pārējo pilsētas daļu. 9 Tā Dāvids kļuva arvien varenāks,+ un Jehova, karapulku Pavēlnieks,* bija ar viņu.

10 Šie ir Dāvida varonīgo karotāju vadoņi, kas kopā ar visiem izraēliešiem atbalstīja Dāvida varu, lai palīdzētu viņam kļūt par ķēniņu, kā Jehova Izraēlam bija apsolījis.+ 11 Šie ir Dāvida varonīgie karotāji: Jašobeāms,+ hahmonieša dēls, galvenais no trijiem.+ Reiz viņš ar šķēpu nodūra 300 vīru.+ 12 Nākamais pēc viņa bija Eleāzars,+ ahohieša+ Dodo dēls, viens no trim varonīgajiem karotājiem. 13 Viņš bija kopā ar Dāvidu pie Pas-Dammīmas,+ kur filistieši bija sapulcējušies kaujai. Tur bija miežu lauks, un izraēliešu karavīri bēga no filistiešiem, 14 bet viņš nostājās lauka vidū un to nosargāja, nogalinādams filistiešus, un tā Jehova sagādāja lielu uzvaru.+

15 Trīs no trīsdesmit vadoņiem aizgāja uz klintīm, uz Adullāmas alu+ pie Dāvida, bet filistiešu karapulks bija uzcēlis nometni Refajiešu ielejā.+ 16 Dāvids atradās savā patvērumā kalnos, bet Betlēmē bija izvietota filistiešu karaspēka vienība, 17 un Dāvids izteica vēlēšanos: ”Kaut es varētu padzerties ūdeni no akas pie Betlēmes+ vārtiem!” 18 Tad tie trīs ielauzās filistiešu nometnē, pasmēla ūdeni no akas pie Betlēmes vārtiem un atnesa to Dāvidam. Taču viņš atteicās to dzert un Jehovas priekšā izlēja ūdeni zemē. 19 Dāvids izsaucās: ”Lai mans Dievs nemūžam nepieļauj, ka es kaut ko tādu darītu! Es nedzeršu šo vīru asinis, kuri riskēja ar savu dzīvību!+ Jo viņi taču netaupīja savu dzīvību, lai atnestu šo ūdeni.” Tāpēc viņš negribēja to dzert. Lūk, ko paveica Dāvida trīs varonīgie karotāji.

20 Abišajs,+ Joāba+ brālis, bija citas karotāju trijotnes galva. Viņš ar šķēpu nodūra 300 vīru, un viņš bija tikpat slavens kā pirmie trīs.+ 21 Savā trijotnē Abišajs bija pats ievērojamākais, un viņš bija abu pārējo komandieris, tomēr pirmie trīs bija par viņu pārāki.

22 Benāja,+ Jojadas dēls, drosmīgs vīrs, veica daudz varoņdarbu Kabceēlā.+ Viņš nonāvēja divus moābieša Ariēla dēlus, un dienā, kad bija uzsnidzis sniegs, viņš nokāpa bedrē un nogalināja lauvu.+ 23 Viņš nonāvēja arī milzīga auguma ēģiptieti, kas bija piecas olektis* garš.+ Ēģiptietis bija bruņojies ar šķēpu, resnu kā audēja riestava*,+ bet Benāja izgāja pret viņu ar nūju, izrāva šķēpu viņam no rokas un nodūra ēģiptieti ar viņa paša šķēpu.+ 24 To visu paveica Benāja, Jojadas dēls, un viņš bija tikpat slavens kā trīs varonīgie karotāji. 25 Viņš bija ievērojamāks par tiem trīsdesmit, tomēr pirmie trīs bija par viņu pārāki.+ Dāvids viņu iecēla par savas miesassardzes priekšnieku.

26 Varonīgie karotāji bija: Asahēls,+ Joāba brālis; Elhānāns, betlēmieša Dodo dēls;+ 27 harorietis Šammots; pelonietis Helecs; 28 Īra,+ tekojieša Ikēša dēls; anātotietis Abiezers;+ 29 hūšietis Sibehajs;+ ahohietis Īlajs; 30 netofietis Maharajs;+ Hēleds,+ netofieša Baānas dēls; 31 Itajs, benjamīniešu+ Gibeas iedzīvotāja Rībaja dēls; piratonietis Benāja; 32 Hūrajs no Gaaša+ apkaimes ielejām; Abiēls no Bēt-Aravas; 33 bahūrīmietis Azmāvets; šaalbonietis Eljahba; 34 gizonieša Hāšēma dēli; Jonatāns, harārieša Šāges dēls; 35 Ahiāms, harārieša Sāhāra dēls; Elifals, Ūra dēls; 36 meherātietis Hēfers; pelonietis Ahija; 37 karmelietis Hecro; Naarajs, Ezbaja dēls; 38 Joēls, Nātāna brālis; Mibhārs, Hagrija dēls; 39 amonietis Celeks; beērotietis Nahrajs, Joāba, Cerūjas dēla, ieroču nesējs; 40 jetrietis Īra; jetrietis Gārēbs; 41 hetietis Ūrija;+ Zābāds, Ahlāja dēls; 42 Adina, rūbenieša Šīzas dēls, rūbeniešu vadonis, un kopā ar viņu 30 vīru; 43 Hānāns, Maahas dēls; mitnietis Jošafats; 44 aštārotietis Uzija; Šāma un Jeiēls, aroērieša Hotāma dēli; 45 Jediaēls, Šimrija dēls, un viņa brālis tīcietis Joha; 46 mahavietis Eliēls; Jerībajs un Jošavja, Elnaama dēli; moābietis Jitma; 47 Eliēls; Obeds un mecobajietis Jaasiēls.

12 Šie bija tie vīri, kas ieradās pie Dāvida Ciklagā,+ kad viņam bija jābēg no Saula,+ Kīša dēla, un kopā ar citiem varonīgajiem vīriem cīnījās Dāvida pusē.+ 2 Viņi bija bruņoti ar lokiem un prata lingot akmeņus+ un šaut bultas gan ar labo, gan kreiso roku.+ Tie bija Saula ciltsbrāļi benjamīnieši:+ 3 Ahiezers, kas bija viņu vadonis, un Joāšs, gibejieša+ Šemājas dēli; Jeziēls un Pelets, Azmāveta+ dēli; Berāha; anātotietis Jehus; 4 gibeonietis+ Jišmaja, kas piederēja pie trīsdesmit varonīgajiem karotājiem+ un bija to vadonis; Jeremija; Jahaziēls; Johānāns; gedērietis Jozābāds; 5 Elūzajs; Jerīmots; Bealja; Šemarja; hārīfietis Šefatja; 6 korahieši+ Elkana, Jišija, Azarēls, Joezers un Jašobeāms; 7 Joēla un Zebadja, gedorieša Jerohāma dēli.

8 Daļa gadiešu pievienojās Dāvidam viņa patvērumā tuksnesī.+ Tie bija drosmīgi, kaujās rūdīti karavīri, gatavi likt lietā lielo vairogu un šķēpu, sejas tiem bija kā lauvām un kājas tik veiklas kā gazelēm kalnos. 9 Galvenais bija Ēzers, otrais pēc viņa — Obadja, trešais — Eliābs, 10 ceturtais — Mišmanna, piektais — Jeremija, 11 sestais — Atajs, septītais — Eliēls, 12 astotais — Johānāns, devītais — Elzābāds, 13 desmitais — Jeremija, un vienpadsmitais — Mahbannajs. 14 Tie bija gadieši,+ karaspēka vadoņi. Pat vājākais no viņiem spēja stāties pretī simtam, bet stiprākais — tūkstotim.+ 15 Šie bija tie vīri, kas šķērsoja Jordānu pirmajā mēnesī, kad tā bija pārplūdusi, un padzina visus ielejas iedzīvotājus uz austrumiem un rietumiem.

16 Arī daļa no benjamīniešiem un Jūdas vīriem atnāca pie Dāvida uz viņa patvērumu.+ 17 Dāvids izgāja pie viņiem un teica: ”Ja esat atnākuši ar mieru, lai man palīdzētu, es jūs uzņemšu kā draugus. Turpretī, ja jūs gribat nodot mani ienaidniekiem, kaut gan es neesmu izdarījis neko ļaunu, lai mūsu tēvu Dievs to redz un spriež tiesu!”+ 18 Tad pār Amāsaju, trīsdesmit vīru vadoni, nāca Dieva gars,+ un viņš izsaucās:

”Mēs esam tavi, Dāvid, mēs esam ar tevi, Isaja dēls!+

Tad Dāvids viņus pieņēma un iecēla par karapulku vadoņiem.

19 Arī daļa manasiešu pārgāja Dāvida pusē, kad viņš ar filistiešiem gāja karot pret Saulu. Taču Dāvids nepalīdzēja filistiešiem, jo filistiešu valdnieki+ apspriedušies nolēma sūtīt viņu prom, sacīdami: ”Viņš pāries pie sava kunga Saula, un tas mums maksās dzīvību.”+ 20 Kad Dāvids devās uz Ciklagu,+ viņam no Manases cilts pievienojās Adnahs, Jozābāds, Jediaēls, Mihaēls, Jozābāds, Ēlihus un Cilletajs — Manases tūkstošu komandieri.+ 21 Būdami stipri un drosmīgi vīri,+ viņi palīdzēja Dāvidam sakaut sirotājus, un viņi kļuva par karaspēka vadoņiem. 22 Dienu no dienas ļaudis plūda pie Dāvida,+ lai viņu atbalstītu, līdz sapulcējās liels karaspēks, gluži kā Dieva karapulks.+

23 Šis ir bruņoto vīru skaits, kuri ieradās pie Dāvida Hebronā,+ lai ieceltu viņu par ķēniņu Saula vietā, kā Jehova bija pavēlējis.+ 24 No Jūdas cilts — 6800 vīru, kas bija bruņoti ar lielajiem vairogiem un šķēpiem. 25 No simeoniešiem — 7100 stipru un drosmīgu karavīru.

26 No levītiem — 4600. 27 Jojada+ bija Ārona pēcnācēju+ vadonis, un ar viņu bija 3700 vīru, 28 kā arī Cadoks,+ stiprs un drosmīgs jauneklis, kopā ar 22 vadoņiem no viņa dzimtas.

29 No benjamīniešiem, Saula ciltsbrāļiem,+ — 3000 vīru. Lielākā daļa no viņiem līdz tam bija atbalstījuši Saula dzimtu. 30 No efraimiešiem — 20 800 stipru un drosmīgu karotāju, kas bija ievērojami vīri savās dzimtās.

31 No puses Manases cilts — 18 000 vīru, kas bija izraudzīti, lai dotos iecelt Dāvidu par ķēniņu. 32 No Isašara cilts — 200 vadoņu, kas izprata, kā izraēliešiem šajos apstākļos būtu jārīkojas; tiem bija pakļauti visi viņu ciltsbrāļi. 33 No Zebulona cilts — 50 000 karot spējīgu vīru, kas bija gatavi kaujai un bruņojušies ar visiem kaujas ieročiem; tie piebiedrojās Dāvidam nelokāmā uzticībā. 34 No Naftaļa cilts — 1000 vadoņu ar 37 000 vīru, kas bija bruņoti ar lielajiem vairogiem un šķēpiem. 35 No daniešiem — 28 600 kaujai gatavu vīru. 36 No Ašera cilts — 40 000 karot spējīgu, kaujai gatavu vīru.

37 No rūbeniešiem, gadiešiem un puses Manases cilts, kas dzīvoja viņpus Jordānas,+ — 120 000 ar visiem kaujas ieročiem bruņotu karotāju. 38 Visi šie karavīri, kas bija gatavi stāties kaujas ierindā, ieradās Hebronā, cieši apņēmušies iecelt Dāvidu par ķēniņu pār visu Izraēlu. Arī pārējie izraēlieši vienprātīgi vēlējās, lai Dāvids kļūtu par ķēniņu.+ 39 Viņi palika pie Dāvida trīs dienas un ēda un dzēra, ko viņu brāļi tiem bija sagatavojuši. 40 Arī ļaudis no tuvākās apkaimes un pat no Isašara, Zebulona un Naftaļa zemēm ar ēzeļiem, kamieļiem, mūļiem un vēršiem saveda lielu daudzumu pārtikas. Viņi sagādāja miltus, vīģu un rozīņu plāceņus, vīnu, eļļu, kā arī liellopus un aitas, jo Izraēlā valdīja līksmība.

13 Apspriedies ar tūkstošu un simtu komandieriem un visiem pārējiem vadoņiem,+ 2 Dāvids sacīja visam izraēliešu pulkam: ”Ja jūs tam piekrītat un ja tas ir patīkami mūsu Dievam Jehovam, tad sūtīsim ziņu pārējiem mūsu tautas brāļiem visos Izraēla apgabalos, kā arī priesteriem un levītiem viņu pilsētās*,+ lai viņi piebiedrojas mums. 3 Vedīsim mūsu Dieva šķirstu+ pie sevis.” (Saula laikā viņi to bija atstājuši novārtā.)+ 4 Ļaudis piekrita, ka tā būtu pareizi darīt. 5 Tad Dāvids sasauca visus izraēliešus — no Ēģiptes upes* līdz Lebo-Hamātai+ —, lai pārvestu Dieva šķirstu no Kirjat-Jeārīmas.+

6 Dāvids ar izraēliešiem devās uz Baalu,+ tas ir, Kirjat-Jeārīmu Jūdā, lai no turienes atvestu Dieva Jehovas šķirstu, kura priekšā tiek piesaukts viņa vārds, — viņš ir Dievs, kas sēž tronī pār* ķerubiem.+ 7 Ielikuši Dieva šķirstu jaunos ratos,+ viņi to aizveda no Abinadaba nama, un Uza un Ahjo vadīja ratus.+ 8 Dāvids un izraēlieši no visas sirds līksmoja Dieva priekšā, dziedādami un spēlēdami arfas, cītaras, tamburīnus,+ cimbalas+ un taures.+ 9 Taču, kad viņi nonāca līdz Kidona kuļamklonam, Uza izstiepa roku un pieturēja šķirstu, jo vērši to gandrīz apgāza. 10 Tad Jehova iedegās dusmās pret Uzu un sodīja viņu, jo viņš bija aizticis šķirstu.+ Tā Uza nomira turpat Dieva priekšā.+ 11 Bet Dāvids sadusmojās* par to, ka Uzu bija skāris Jehovas dusmu izvirdums, un to vietu līdz šim laikam sauc par Perec-Uzu*.

12 Todien Dāvidu pārņēma bailes no Dieva, un viņš teica: ”Kā lai es vedu Dieva šķirstu pie sevis?”+ 13 Tāpēc Dāvids neatveda šķirstu pie sevis uz Dāvida pilsētu, bet lika to aizgādāt uz gātieša Obed-Edoma namu. 14 Dieva šķirsts palika Obed-Edoma namā trīs mēnešus, un Jehova svētīja Obed-Edoma saimi un visu, kas viņam bija.+

14 Tiras ķēniņš Hīrāms+ atsūtīja pie Dāvida vēstnešus. Viņš tam piegādāja ciedru baļķus, kā arī atsūtīja namdarus un mūrniekus, lai tie uzbūvētu Dāvidam pili.+ 2 Dāvids saprata, ka Jehova ir nostiprinājis viņa varu pār Izraēlu,+ jo Dievs savas tautas, izraēliešu, dēļ bija vairojis viņa valsts varenību.+

3 Jeruzālemē Dāvids ņēma vēl citas sievas,+ un viņam dzima dēli un meitas.+ 4 Šie ir dēli, kas viņam piedzima Jeruzālemē:+ Šammua, Šobābs, Nātāns,+ Sālamans,+ 5 Jibhārs, Elišua, Elpelets, 6 Nogahs, Nefegs, Jāfija, 7 Elišāma, Beeljāda un Elifelets.

8 Kad filistieši dzirdēja, ka Dāvids ir svaidīts par visa Izraēla ķēniņu,+ tie nāca ar viņu karot.+ Bet Dāvids, to uzzinājis, devās stāties tiem pretī. 9 Tad filistieši iebruka Refajiešu ielejā,+ 10 un Dāvids vaicāja Dievam: ”Vai man iet uzbrukumā filistiešiem? Vai tu tos nodosi manās rokās?” Jehova atbildēja: ”Ej, jo es katrā ziņā nodošu viņus tavās rokās!”+ 11 Tad Dāvids devās uz Baal-Peracīmu+ un tur tos sakāva. Viņš sacīja: ”Dievs ar manu roku ir izlauzies caur ienaidnieku rindām, kā ūdens izlauž sev ceļu.” Tāpēc to vietu nosauca par Baal-Peracīmu*. 12 Filistieši tur pameta savus elkus, un pēc Dāvida pavēles tie tika sadedzināti.+

13 Vēlāk filistieši atkal iebruka ielejā,+ 14 un Dāvids atkal izvaicāja Dievu, bet saņēma šādu atbildi: ”Neseko tiem, bet apej apkārt un uzbrūc no aizmugures krūmāja* priekšā.+ 15 Tiklīdz tu sadzirdēsi krūmu galotnēs it kā soļu skaņu, meties uzbrukumā, jo Dievs būs izgājis tev pa priekšu sakaut filistiešu karaspēku.”+ 16 Dāvids darīja, kā Dievs viņam bija pavēlējis,+ un viņi sakāva filistiešu karaspēku no Gibeonas līdz Gezerai.+ 17 Dāvida slava izplatījās visās zemēs, un Jehova visām tautām iedvesa bailes no viņa.+

15 Dāvids būvēja sev namus Dāvida pilsētā, un viņš sagatavoja vietu Dieva šķirstam un uzslēja tam telti.+ 2 Toreiz Dāvids sacīja: ”Levīti ir vienīgie, kas drīkst nest Dieva šķirstu, jo Jehova tos ir izraudzījies, lai tie nestu Jehovas šķirstu un viņam vienmēr kalpotu.”+ 3 Tad Dāvids sapulcināja visus izraēliešus Jeruzālemē, lai pārnestu Jehovas šķirstu uz vietu, ko viņš tam bija sagatavojis.+

4 Dāvids sapulcēja Ārona pēcnācējus+ un levītus:+ 5 no Kehāta pēcnācējiem vadoni Ūriēlu un 120 viņa brāļu; 6 no Merārija pēcnācējiem vadoni Asāju+ un 220 viņa brāļu; 7 no Gēršoma pēcnācējiem vadoni Joēlu+ un 130 viņa brāļu; 8 no Elicāfāna+ pēcnācējiem vadoni Šemaju un 200 viņa brāļu; 9 no Hebrona pēcnācējiem vadoni Eliēlu un 80 viņa brāļu; 10 no Uziēla+ pēcnācējiem vadoni Aminadabu un 112 viņa brāļu. 11 Ataicinājis priesterus Cadoku+ un Abjatāru,+ kā arī levītus Ūriēlu, Asāju, Joēlu, Šemaju, Eliēlu un Aminadabu, 12 Dāvids tiem teica: ”Jūs esat levītu dzimtu galvas. Svētījieties paši, un lai svētījas jūsu brāļi, un atnesiet Jehovas, Izraēla Dieva, šķirstu uz vietu, ko es tam esmu sagatavojis. 13 Tā kā iepriekšējā reizē jūs to nenesāt,+ pret mums uzliesmoja mūsu Dieva Jehovas dusmas,+ jo mēs neievērojām pareizo kārtību.”+ 14 Tad priesteri un levīti svētījās, lai nestu Izraēla Dieva Jehovas šķirstu.

15 Levīti paņēma Dieva šķirstu aiz kārtīm+ un nesa to, uzcēluši uz pleciem, kā Mozus pēc Jehovas pavēles bija licis. 16 Dāvids norādīja levītu vadoņiem, lai tie izraugās savus ciltsbrāļus dziedātājus un uzdod tiem priecīgi dziedāt mūzikas instrumentu — cītaru, arfu+ un cimbalu+ — pavadījumā.

17 Levīti izraudzījās no saviem ciltsbrāļiem Hēmānu,+ Joēla dēlu, Asafu,+ Berehjas dēlu, un no merāriešiem Ētānu,+ Kūšājas dēlu. 18 Kopā ar tiem bija viņu ciltsbrāļi no otras vienības:+ Zaharja, Bēns, Jaaziēls, Šemīramots, Jehiēls, Unnijs, Eliābs, Benāja, Maasēja, Matitja, Elifelēhs, Miknēja, kā arī vārtu sargi Obed-Edoms un Jeiēls. 19 Dziedātāji Hēmāns,+ Asafs+ un Ētāns spēlēja vara cimbalas,+ 20 Zaharja, Aziēls, Šemīramots, Jehiēls, Unnijs, Eliābs, Maasēja un Benāja spēlēja cītaras, uzskaņotas augstam skanējumam*,+ 21 bet Matitja,+ Elifelēhs, Miknēja, Obed-Edoms, Jeiēls un Azazja spēlēja arfas, uzskaņotas zemam skanējumam*,+ un vadīja dziedāšanu. 22 Levītu vadonis Kenanja+ bija atbildīgs par šķirsta nešanu, jo viņš labi pārzināja, kā tas darāms, 23 Berehja un Elkana bija šķirsta sargi, 24 priesteri Šebanja, Jošafats, Netanēls, Amāsajs, Zaharja, Benāja un Eliezers pūta taures Dieva šķirsta priekšā,+ bet Obed-Edoms un Jehija arī bija šķirsta sargi.

25 Tā Dāvids ar izraēliešu vecākajiem un tūkstošu komandieriem priecīgi+ devās pārnest Jehovas līguma šķirstu no Obed-Edoma nama.+ 26 Dievs palīdzēja levītiem, kas nesa Jehovas līguma šķirstu, tāpēc viņi upurēja septiņus jaunus buļļus un septiņus aunus.+ 27 Dāvids bija tērpies smalka auduma virssvārkos bez piedurknēm tāpat kā visi levīti, kas nesa šķirstu, dziedātāji un Kenanja, kas bija atbildīgs par nešanu un dziedātājiem, un Dāvidam mugurā bija arī linu efods*.+ 28 Visi izraēlieši nāca ar Jehovas līguma šķirstu, gavilēm+ un ragam skanot, spēlēdami taures,+ cimbalas, cītaras un arfas.+

29 Bet, kad Jehovas līguma šķirstu nesa iekšā Dāvida pilsētā,+ Saula meita Mihala,+ paskatījusies pa logu un ieraudzījusi ķēniņu Dāvidu lēkājam un līksmojam, sāka vīru nicināt.+

16 Dieva šķirstu ienesa un novietoja teltī, ko Dāvids tam bija uzcēlis,+ un pēc tam viņi upurēja Dievam dedzināmos upurus un miera* upurus.+ 2 Beidzis upurēšanu,+ Dāvids Jehovas vārdā svētīja tautu. 3 Visiem izraēliešiem, kā vīriešiem, tā sievietēm, viņš izdalīja pa maizei, dateļu plācenim un rozīņu plācenim. 4 Tad viņš lika dažiem levītiem kalpot Jehovas šķirsta priekšā+ — pateikties Jehovam, Izraēla Dievam, godināt* viņu un slavēt. 5 Galvenais bija Asafs,+ un Zaharja bija otrais pēc viņa; Jeiēls, Šemīramots, Jehiēls, Matitja, Eliābs, Benāja, Obed-Edoms un Jeiēls+ spēlēja cītaras un arfas;+ Asafs spēlēja cimbalas;+ 6 savukārt priesteri Benāja un Jahaziēls pastāvīgi pūta taures Dieva līguma šķirsta priekšā.

7 Tajā dienā Dāvids pirmo reizi iedeva Asafam+ un viņa ciltsbrāļiem dziesmu, kas tiem bija jādzied, paužot pateicību Jehovam:

Lai no sirds priecājas tie, kas meklē Jehovu!+

23 Dziedi Jehovam, visa zeme!

Dienu no dienas pasludiniet, kā viņš glābj!+

30 Drebi viņa priekšā, visa zeme!

Zeme stingri stāv, to neizkustināt!+

31 Lai priecājas debesis un līksmo zeme!+

Vēstiet tautu starpā: ”Jehova ir kļuvis par Ķēniņu!”+

Tad visi teica: ”Āmen!”* un slavēja Jehovu.

37 Dāvids atstāja Asafu+ un viņa ciltsbrāļus pie Jehovas līguma šķirsta, lai viņi pastāvīgi, dienu no dienas,+ saskaņā ar noteikto kārtību kalpotu šķirsta priekšā.+ 38 Obed-Edoms un viņa brāļi, skaitā 68, un Obed-Edoms, Jedūtūna dēls, un Hosa bija vārtu sargi. 39 Priesteris Cadoks+ kopā ar citiem priesteriem bija pie Jehovas mājokļa Gibeonas upurvietā*,+ 40 lai pastāvīgi, rītos un vakaros, nestu Jehovam dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra un darītu visu, kas rakstīts izraēliešiem dotajā Jehovas bauslībā.+ 41 Kopā ar viņiem bija Hēmāns un Jedūtūns,+ kā arī pārējie no tiem, kas bija izraudzīti, lai paustu pateicību Jehovam,+ dziedot: ”Viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam.”+ 42 Hēmāns+ un Jedūtūns bija kopā ar viņiem, lai slavētu Dievu, spēlēdami taures, cimbalas un citus mūzikas instrumentus, bet Jedūtūna dēli+ bija vārtu sargi. 43 Pēc tam visi devās mājup, un arī Dāvids atgriezās mājās, lai svētītu savu saimi.

17 Kad Dāvids jau dzīvoja savā pilī, viņš sacīja pravietim Nātānam:+ ”Es mītu ciedrkoka pilī,+ bet Jehovas līguma šķirsts stāv teltī.”+ 2 ”Dari visu, kas tev padomā*,” atbildēja Nātāns, ”jo Dievs ir ar tevi.”

3 Bet tajā pašā naktī Dievs Nātānam pavēstīja: 4 ”Ej un paziņo manam kalpam Dāvidam, ka Jehova saka tā: ”Tu necelsi namu, kur man dzīvot.+ 5 Kopš tās dienas, kad es izvedu izraēliešus no Ēģiptes, līdz pat šim laikam es neesmu dzīvojis namā, bet esmu gājis no vienas vietas uz otru, mājodams teltī.+ 6 Kamēr es staigāju kopā ar izraēliešiem, vai es kaut vienu vārdu bildu kādam no Izraēla tiesnešiem, kurus es biju iecēlis ganīt manu tautu, un prasīju, kāpēc jūs man neesat uzbūvējuši ciedrkoka namu?”

7 Tagad saki manam kalpam Dāvidam: ”Tā saka karapulku Pavēlnieks Jehova: ”Es paņēmu tevi no ganībām, kur tu ganīji aitas, lai tu kļūtu par vadoni manai Izraēla tautai.+ 8 Es būšu ar tevi, lai kur tu ietu,+ un iznīcināšu tavā ceļā visus ienaidniekus,+ un es padarīšu tevi tik slavenu kā varenākos vīrus uz zemes.+ 9 Es sagādāšu izraēliešiem vietu, kur tie varēs iesakņoties un dzīvot, neviena netraucēti, un ļaundari tos vairs neapspiedīs kā agrāk,+ 10 kā tolaik, kad es iecēlu tiesnešus savai Izraēla tautai.+ Un es pakļaušu visus tavus ienaidniekus.+ Es tev arī saku: ”Jehova tev uzcels namu*.”

11 Kad tavs mūžs būs galā un tu apgulsies pie saviem tēviem, es iecelšu par ķēniņu tavu pēcnācēju, kādu no taviem dēliem,+ un nostiprināšu viņa varu.+ 12 Viņš uzcels man namu,+ un es nostiprināšu viņa troni uz visiem laikiem.+ 13 Es būšu viņa tēvs, un viņš būs mans dēls,+ un es neatraušu viņam savu uzticīgo mīlestību,+ kā es to atrāvu tavam priekšgājējam.+ 14 Es uz mūžiem piešķiršu viņam ķēniņa varu pār savu valsti,+ un viņa tronis pastāvēs mūžīgi.”””+

15 Nātāns izstāstīja Dāvidam visu, kas viņam šajā parādībā bija pavēstīts.

16 Tad ķēniņš Dāvids noslīga zemē Jehovas priekšā un teica: ”Dievs Jehova, kas gan es esmu? Un kas ir mans nams*, ka tu jau tik daudz esi darījis manā labā?+ 17 Turklāt tas vēl nav viss, ak, Dievs. Tu arī soli, ka tava kalpa nams pastāvēs tālā nākotnē.+ Dievs Jehova, tu uzskati, ka es esmu vēl augstāka goda cienīgs*! 18 Ko gan tavs kalps Dāvids varētu piebilst par godu, kāds viņam piešķirts? Tu taču mani tik labi pazīsti!+ 19 Jehova, sava kalpa dēļ tu saskaņā ar savu gribu esi veicis visus šos varenos darbus, atklādams savu diženumu.+ 20 Nav neviena tāda kā tu, ak, Jehova,+ un bez tevis cita Dieva nav.+ It viss, ko esam dzirdējuši, to apliecina. 21 Kura vēl tauta uz zemes ir kā tava tauta — kā izraēlieši?+ Tu, Dievs, viņus atbrīvoji, lai viņi kļūtu par tavu tautu.+ Tu sagādāji sev slavu ar saviem lielajiem un varenajiem darbiem,+ atbrīvodams savu tautu no Ēģiptes un izdzīdams tās dēļ citas tautas.+ 22 Tu uz mūžīgiem laikiem padarīji Izraēlu par savu tautu.+ Tu, Jehova, kļuvi par viņu Dievu.+ 23 Jehova, lai tas, ko esi teicis par savu kalpu un viņa namu, īstenojas laiku laikos — dari, kā esi solījis!+ 24 Lai tavs vārds ir nesatricināms* un tiek cildināts+ mūžam, un lai ļaudis saka: ”Jehova, karapulku Pavēlnieks, Izraēla Dievs, — viņš ir Dievs pār Izraēlu!” Lai tava kalpa Dāvida nams vienmēr pastāv tavā priekšā,+ 25 jo tu, mans Dievs, esi atklājis savam kalpam, ka esi nodomājis uzcelt viņam namu, tāpēc tavs kalps ir iedrošinājies vērsties pie tevis ar šo lūgšanu. 26 Jehova, tu esi patiesais Dievs, un tu esi apsolījis savam kalpam tik daudz laba! 27 Lai tev labpatīk svētīt sava kalpa namu, un lai tas mūžam pastāv tavā priekšā, jo tu, Jehova, to esi svētījis, un tas būs svētīts mūžīgi!”

18 Pēc kāda laika Dāvids sakāva filistiešus, pakļāva tos un atņēma tiem Gātu+ ar apkārtējām mazpilsētām.+ 2 Viņš sakāva arī moābiešus,+ un tie kļuva par Dāvida kalpiem un maksāja viņam nodevas.+

3 Pie Hamātas+ Dāvids sakāva Cobas+ ķēniņu Hadadezeru,+ kad tas bija devies nostiprināt savu varu pie Eifratas upes.+ 4 Dāvids sagrāba 1000 viņa kaujas ratu, sagūstīja 7000 jātnieku un 20 000 kājnieku+ un visiem kaujas ratu zirgiem pārgrieza cīpslas, atstādams tikai 100 zirgu.+ 5 Kad Damaskas aramieši ieradās Cobas ķēniņam Hadadezeram palīgā, Dāvids nogalināja 22 000 aramiešu.+ 6 Viņš izvietoja aramiešu Damaskā karaspēka vienības, un aramieši kļuva par Dāvida kalpiem un maksāja viņam nodevas. Jehova piešķīra Dāvidam uzvaru, lai kur viņš ietu.+ 7 Dāvids paņēma Hadadezera kalpu zelta vairogus un atveda tos uz Jeruzālemi. 8 No Hadadezera pilsētām Tibhatas un Kūnas viņš paņēma lielu daudzumu vara. Vēlāk Sālamans no tā izgatavoja vara ūdenstvertni*,+ stabus un vara piederumus.+

9 Kad Hamātas ķēniņš Toū dzirdēja, ka Dāvids ir sakāvis Cobas ķēniņa Hadadezera+ karaspēku,+ 10 viņš sūtīja pie ķēniņa Dāvida savu dēlu Hadorāmu apjautāties par ķēniņa labklājību un apsveikt viņu ar uzvaru pār Hadadezeru, jo Hadadezers bieži bija karojis ar Toū. Hadorāms atveda līdzi visādus zelta, sudraba un vara priekšmetus. 11 Ķēniņš Dāvids tos veltīja Jehovam,+ tāpat kā sudrabu un zeltu, ko viņš bija ieguvis no visām tautām: no edomiešiem, moābiešiem, amoniešiem,+ filistiešiem+ un amalekiešiem.+

12 Abišajs,+ Cerūjas+ dēls, Sāls ielejā nonāvēja 18 000 edomiešu.+ 13 Viņš izvietoja karaspēka vienības Edomā, un visi edomieši kļuva par Dāvida kalpiem.+ Jehova piešķīra Dāvidam uzvaru, lai kur viņš ietu.+ 14 Dāvids valdīja pār visu Izraēlu+ un nodrošināja savai tautai tiesu un taisnību.+ 15 Joābs, Cerūjas dēls, bija karaspēka virspavēlnieks,+ Jošafats,+ Ahilūda dēls, bija hronists, 16 Cadoks, Ahitūba dēls, un Ahimelehs, Abjatāra dēls, bija priesteri, Šavša bija rakstvedis, 17 Benāja, Jojadas dēls, bija kerētiešu+ un pelētiešu+ priekšnieks, un Dāvida dēli ieņēma galvenos amatus ķēniņa galmā.

19 Kad nomira amoniešu ķēniņš Nāhāšs, viņa vietā par ķēniņu kļuva viņa dēls.+ 2 Dāvids nosprieda: ”Izrādīšu laipnību*+ Nāhāša dēlam Hānūnam, jo viņa tēvs ir bijis laipns pret mani.” Tāpēc Dāvids sūtīja vēstnešus izteikt viņam līdzjūtību tēva nāves dēļ. Bet, kad Dāvida kalpi nonāca amoniešu+ zemē, lai izteiktu Hānūnam līdzjūtību, 3 amoniešu augstmaņi Hānūnam teica: ”Vai tu domā, ka Dāvids ir atsūtījis mierinātājus aiz cieņas pret tavu tēvu? Vai drīzāk viņi nav atnākuši izpētīt un izspiegot zemi, lai pēc tam to izpostītu?” 4 Tad Hānūns saņēma ciet Dāvida kalpus, noskuva tos,+ nogrieza tiem apģērba apakšdaļu līdz jostasvietai un tos padzina. 5 Uzzinājis, kādu pazemojumu ir pieredzējuši viņa kalpi, Dāvids sūtīja tiem pretī vīrus ar ziņu: ”Palieciet Jērikā,+ līdz jūsu bārdas būs ataugušas, un tad atgriezieties.”

6 Apzinoties, ka ir izpelnījušies Dāvida naidu, Hānūns un amonieši nosūtīja uz Mezopotāmiju, Aram-Maahu un Cobu 1000 talentu* sudraba, lai nolīgtu kaujas ratus un jātniekus.+ 7 Tā viņi nolīga 32 000 kaujas ratu, kā arī Maahas ķēniņu un viņa vīrus, un tie nāca un uzcēla nometni pretī Mēdebai.+ Amonieši sapulcējās no savām pilsētām un devās karā.

8 Kad Dāvids to uzzināja, viņš sūtīja cīņā Joābu+ ar visu karaspēku, ar varonīgajiem karotājiem.+ 9 Amonieši izgāja un nostājās kaujai pilsētas vārtu priekšā, bet ķēniņi, kas bija tiem pievienojušies, izvietojās savrup atklātā laukā.

10 Kad Joābs redzēja, ka ienaidnieka spēki ir gan priekšā, gan aizmugurē, viņš izraudzījās labākos no izraēliešu karotājiem un nostādīja tos kaujai pret aramiešiem.+ 11 Bet pārējos vīrus viņš nodeva sava brāļa Abišaja+ pakļautībā, lai tie gatavotos cīņai ar amoniešiem. 12 Viņš sacīja: ”Ja aramieši+ būs stiprāki par mani, tev jānāk man palīgā, bet, ja amonieši izrādīsies stiprāki par tevi, es palīdzēšu tev. 13 Drosmīgi+ cīnīsimies par savu tautu un sava Dieva pilsētām, un Jehova darīs, kā uzskatīs par pareizu.”

14 Tad Joābs ar saviem vīriem devās uzbrukumā aramiešiem, un tie no viņa bēga.+ 15 Redzēdami, ka aramieši bēg, arī amonieši metās bēgt no viņa brāļa Abišaja un atkāpās uz pilsētu. Pēc tam Joābs atgriezās Jeruzālemē.

16 Piedzīvojuši sakāvi, aramieši aizsūtīja vēstnešus pie tiem aramiešiem, kas dzīvoja viņpus upes*,+ lai tie ierastos ar Hadadezera karaspēka virspavēlnieku Šofahu priekšgalā.+

17 Kad to paziņoja Dāvidam, viņš sapulcināja izraēliešu karaspēku un devās pāri Jordānai karot pret aramiešiem. Dāvids nostādīja vīrus kaujai, un aramieši stājās viņam pretī.+ 18 Bet aramiešiem atkal nācās bēgt, un Dāvids nogalināja 7000 kaujas ratu braucēju un 40 000 kājnieku. Viņš nonāvēja arī karaspēka virspavēlnieku Šofahu. 19 Kad Hadadezera kalpi redzēja, ka izraēlieši viņus ir sakāvuši,+ viņi noslēdza mieru ar Dāvidu un tam pakļāvās.+ Turpmāk aramieši vairs negribēja iet palīgā amoniešiem.

20 Gada sākumā,* ap to laiku, kad ķēniņi dodas karā, Joābs+ vadīja karagājienu uz amoniešu zemi un to izpostīja. Viņš aplenca Rabu,+ bet Dāvids bija palicis Jeruzālemē.+ Joābs uzbruka Rabai un to sagrāva.+ 2 Tad Dāvids noņēma no Malkāma* galvas kroni, kas bija darināts no viena talenta* zelta un rotāts ar dārgakmeņiem, un tas tika uzlikts viņam galvā. Dāvids izveda no pilsētas milzīgu laupījumu,+ 3 viņš aizveda arī pilsētas iedzīvotājus un lika tiem zāģēt akmeņus un strādāt ar dzelzs cērtēm un cirvjiem.+ Tā viņš rīkojās ar visām amoniešu pilsētām. Galu galā Dāvids ar karaspēku atgriezās Jeruzālemē.

4 Pēc tam Gezerā izcēlās karš ar filistiešiem. Tajā hūšietis Sibehajs+ nogalināja refajieti+ Sipaju, un filistieši tika pakļauti.

5 Vēlāk atkal izcēlās karš ar filistiešiem, un Elhānāns, Jaīra dēls, nogalināja Lahmiju, gātieša Goliāta+ brāli, kura šķēpa kāts bija kā audēja riestava*.+

6 Tad karš izcēlās Gātā.+ Tur bija kāds milzīga auguma vīrs,+ kam abām rokām un kājām bija pa sešiem pirkstiem — kopā divdesmit četri pirksti. Arī viņš bija no refajiešiem.+ 7 Viņš izsmēja+ izraēliešus, tāpēc Dāvida brāļa Šimas+ dēls Jonatāns viņu nogalināja.

8 Tie bija refajieši+ no Gātas,+ un tie krita no Dāvida un viņa vīru rokas.

21 Sātans* vērsās pret Izraēlu un sakūdīja Dāvidu saskaitīt Izraēla ļaudis.+ 2 Dāvids lika Joābam+ un tautas vadītājiem: ”Ejiet, saskaitiet izraēliešus no Bēršebas līdz Danai+ un pēc tam paziņojiet man, cik viņu ir, lai es to zinātu.” 3 Taču Joābs iebilda: ”Lai Jehova simtkārt vairo savu ļaužu skaitu! Vai tad tie visi, mans kungs un ķēniņ, nav tavi kalpi? Kāpēc mans kungs grib tā rīkoties? Kāpēc lai viņa dēļ uz izraēliešiem gulstas vaina?”

4 Tomēr, par spīti Joāba iebildumiem, ķēniņš palika pie sava, tāpēc Joābs devās ceļā. Izstaigājis visu Izraēlu, viņš atgriezās Jeruzālemē+ 5 un paziņoja Dāvidam tautas skaitīšanas iznākumu: Izraēlā bija saskaitīti 1 100 000 ar zobeniem bruņotu vīru, savukārt Jūdā — 470 000.+ 6 Bet levītus un benjamīniešus Joābs nesaskaitīja,+ jo ķēniņa pavēle viņā izraisīja riebumu.+

7 Dievam šī lieta ļoti nepatika, tāpēc viņš sodīja izraēliešus. 8 Dāvids Dievam teica: ”Es esmu smagi grēkojis,+ to darīdams! Lūdzu, piedod sava kalpa pārkāpumu!+ Es esmu rīkojies ļoti muļķīgi.”+ 9 Tad Jehova lika Gadam,+ kurš Dāvidam vēstīja parādībās redzēto: 10 ”Ej un paziņo Dāvidam, ka Jehova saka tā: ”Es tev piedāvāju trīs iespējas. Izvēlies vienu — un tā es tevi sodīšu.”” 11 Gads ieradās pie Dāvida un teica: ”Jehova saka tā: ”Izvēlies: 12 vai nu trīs gadus valdīs bads,+ vai trīs mēnešus tevi sakaus pretinieki un tevi panāks ienaidnieku zobens,+ vai arī trīs dienas sodu nesīs Jehovas zobens — plosīsies sērga,+ jo Jehovas eņģelis postīs+ visu Izraēla zemi.” Apdomā, kādu atbildi man dot tam, kurš mani ir sūtījis.” 13 Dāvids Gadam atbildēja: ”Tas ir tik smagi! Tomēr labāk lai es krītu Jehovas rokās, jo viņa žēlsirdība ir ļoti liela.+ Bet cilvēku rokās gan es negribu krist!”+

14 Tad Jehova uzsūtīja sērgu,+ un Izraēlā nomira 70 000 cilvēku.+ 15 Dievs sūtīja eņģeli uz Jeruzālemi, lai izpostītu pilsētu, bet, kad eņģelis jau grasījās to darīt, Jehova to redzēja un viņu pārņēma žēlums šīs nelaimes dēļ,+ un viņš teica eņģelim, kas sēja postu: ”Pietiek!+ Nolaid roku!” Tobrīd Jehovas eņģelis stāvēja pie jebūsieša+ Ornāna kuļamklona.+

16 Kad Dāvids pacēla skatienu, viņš ieraudzīja Jehovas eņģeli stāvam starp zemi un debesīm ar kailu zobenu+ rokā, atvēztu pret Jeruzālemi. Dāvids un vecākie, tērpušies maisa drānās,+ nometās ar seju pie zemes,+ 17 un Dāvids teica Dievam: ”Vai tad es nebiju tas, kurš lika saskaitīt ļaudis? Es esmu tas, kurš ir grēkojis, kurš ir darījis ļaunu,+ bet šīs avis — ko gan tās ir noziegušās? Jehova, mans Dievs, lūdzu, vērs savu roku pret mani un mana tēva dzimtu, bet nesodi savu tautu!”+

18 Tad Jehovas eņģelis sacīja Gadam,+ lai viņš liek Dāvidam iet un uzcelt Jehovam altāri uz jebūsieša Ornāna kuļamklona.+ 19 Un Dāvids devās ceļā, kā Gads Jehovas vārdā viņam bija pavēlējis. 20 Tobrīd Ornāns kopā ar četriem dēliem kūla kviešus. Pagriezies viņš ieraudzīja eņģeli, un viņa dēli paslēpās. 21 Kad Dāvids tuvojās, Ornāns viņu pamanīja, izgāja no klona viņam pretī un paklanījās līdz zemei Dāvida priekšā. 22 Dāvids teica Ornānam: ”Pārdod man klona vietu, lai es tur varētu uzcelt Jehovam altāri. Es gribu to nopirkt par pilnu cenu, lai sērga tautā mitētos.”+ 23 Bet Ornāns atbildēja: ”Ņem to sev, mans kungs un ķēniņ, un dari, ko vien vēlies! Lūk, es tev dodu šos lopus dedzināmajam upurim, kuļamās ragavas+ malkai un kviešus labības upurim. To visu es tev dāvinu!”

24 ”Nē, es tev samaksāšu pilnu cenu,” atteica ķēniņš Dāvids. ”Es neziedošu Jehovam to, kas ir tavs, un nenesīšu dedzināmos upurus, ko esmu dabūjis par velti.”+ 25 Tā viņš par šo vietu samaksāja Ornānam 600 šekeļu* zelta. 26 Dāvids tur uzcēla Jehovam altāri,+ ziedoja dedzināmos upurus un miera upurus un piesauca Jehovu, kas viņam atbildēja, sūtot no debesīm uguni+ pār dedzināmo upuru altāri. 27 Tad Jehova deva eņģelim pavēli,+ un tas iebāza savu zobenu makstī. 28 Kad Dāvids redzēja, ka uz jebūsieša Ornāna klona Jehova viņam ir atbildējis, viņš arī turpmāk tur nesa upurus. 29 Bet Jehovas mājoklis, ko Mozus bija izgatavojis tuksnesī, un dedzināmo upuru altāris tolaik atradās Gibeonas upurvietā.+ 30 Taču Dāvids nebija gājis turp izvaicāt Dievu, jo viņš baidījās no Jehovas eņģeļa zobena.

22 Tad Dāvids teica: ”Te būs Dieva Jehovas nams un izraēliešu dedzināmo upuru altāris!”+

2 Dāvids pavēlēja sapulcināt ienācējus,+ kas dzīvoja Izraēla zemē, un lika tiem strādāt par akmeņkaļiem — cirst un tēst akmeņus Dieva nama celšanai.+ 3 Viņš sagādāja lielu daudzumu dzelzs, no kuras kalt naglas vārtu vērtnēm un skavas, un tik daudz vara, ka tas nebija nosverams,+ 4 kā arī ciedru baļķus+ bez skaita, jo sidonieši+ un tirieši+ piegādāja Dāvidam ciedrus milzīgā daudzumā. 5 Dāvids sprieda: ”Mans dēls Sālamans ir jauns un nepieredzējis,+ bet namam, kas tiks būvēts Jehovam, ir jābūt neaprakstāmi varenam,+ lai tā slavu un krāšņumu+ daudzinātu visās zemēs.+ Tāpēc es viņam visu sagatavošu.” Un Dāvids pirms savas nāves sagatavoja daudz būvmateriālu.

6 Viņš ataicināja savu dēlu Sālamanu un uzdeva tam uzcelt namu Jehovam, Izraēla Dievam. 7 Dāvids Sālamanam sacīja: ”Es no sirds vēlējos uzcelt namu sava Dieva Jehovas vārdam,+ 8 taču Jehova man teica: ”Tu esi izlējis daudz asiņu un izkarojis lielus karus. Tu necelsi namu manam vārdam,+ jo tu manā priekšā esi izlējis tik daudz asiņu. 9 Bet tev būs dēls,+ tas būs miera vīrs, un es viņam piešķiršu mieru no visiem apkārtējiem ienaidniekiem.+ Viņu sauks Sālamans*,+ un viņa laikā es dāvāšu izraēliešiem mieru.+ 10 Viņš uzcels namu manam vārdam.+ Viņš būs mans dēls, un es būšu viņa tēvs,+ un es uz mūžiem nostiprināšu viņa ķēniņa troni pār Izraēlu.”+

11 Un nu, mans dēls, lai Jehova ir ar tevi! Lai tev viss izdodas — uzbūvē namu savam Dievam Jehovam, gluži kā viņš par tevi ir teicis!+ 12 Kad Jehova tev dos varu pār Izraēlu, kaut viņš tev piešķirtu arī gudrību un sapratni,+ lai tu pildītu sava Dieva Jehovas likumus!+ 13 Ja tu cītīgi ievērosi likumus+ un priekšrakstus, ko Mozus pēc Jehovas pavēles deva izraēliešiem, tad tev viss sekmēsies.+ Esi drosmīgs un stiprs! Neizbīsties un nebaidies!+ 14 Nežēlodams pūles, es esmu sakrājis Jehovas namam simt tūkstošus talentu zelta, miljonu talentu sudraba un tik daudz vara un dzelzs,+ ka tie nav nosverami, un es esmu sagatavojis arī kokmateriālus un akmeņus,+ bet tev jāsagādā vēl vairāk. 15 Tev ir arī daudz strādnieku: akmeņkaļu, mūrnieku,+ namdaru un dažnedažādu prasmīgu amatnieku.+ 16 Zelta, sudraba, vara un dzelzs ir bez mēra.+ Ķeries pie darba, un lai Jehova ir ar tevi!”+

17 Tad Dāvids visiem izraēliešu vadoņiem pavēlēja palīdzēt viņa dēlam Sālamanam, sacīdams: 18 ”Vai jūsu Dievs Jehova nav ar jums, un vai viņš jums nav devis mieru visapkārt? Viņš ir nodevis manā varā šīs zemes iedzīvotājus, un zeme ir pakļauta Jehovam un viņa tautai. 19 Tagad ar visu sirdi un dvēseli* apņemieties meklēt Jehovu, savu Dievu,+ un sāciet būvēt svētnīcu Dievam Jehovam,+ lai pārnestu Jehovas līguma šķirstu un svētos piederumus+ uz namu, kas celts Jehovas vārdam.”+

23 Mūža nogalē, kad Dāvids bija vecs, viņš par Izraēla ķēniņu iecēla savu dēlu Sālamanu.+ 2 Tad viņš sapulcināja visus izraēliešu vadoņus, priesterus+ un levītus.+ 3 Tika saskaitīti levīti, kas bija trīsdesmit gadu veci un vecāki;+ viņu skaits bija 38 000 vīru. 4 24 000 no tiem pārraudzīja darbus Jehovas namā, 6000 bija priekšnieki un tiesneši,+ 5 4000 bija vārtu sargi,+ un 4000 slavēja+ Jehovu ar mūzikas instrumentiem, kurus Dāvids bija darinājis Dieva slavēšanai.

6 Dāvids viņus sadalīja vienībās+ atbilstoši tam, no kura Levija dēla viņi bija cēlušies: Gēršona, Kehāta vai Merārija.+ 7 Gēršona dēli bija Ladāns un Šimijs. 8 Ladāna dēli bija Jehiēls, kas bija galvenais, Zētāms un Joēls,+ pavisam trīs. 9 Šimija dēli bija Šelomots, Haziēls un Hārāns, pavisam trīs. Tie bija Ladāna dzimtu galvas. 10 Šimija dēli bija Jahats, Zīna, Jeūšs un Berija. Šie četri bija Šimija dēli. 11 Jahats bija galvenais, un otrais bija Zīza. Bet Jeūšam un Berijam nebija daudz dēlu, tāpēc viņus uzskatīja par vienu dzimtu un viņiem bija viens uzdevums.

12 Kehāta dēli bija Amrāms, Jichārs,+ Hebrons un Uziēls,+ pavisam četri. 13 Amrāma dēli bija Ārons+ un Mozus.+ Bet Ārons un viņa dēli uz visiem laikiem tika izraudzīti,+ lai pildītu svētu amatu vissvētākajā vietā, nestu upurus Jehovam, kalpotu viņam un vienmēr svētītu tautu viņa vārdā.+ 14 Arī Dieva vīra Mozus dēli tika pieskaitīti Levija ciltij. 15 Mozus dēli bija Gēršoms+ un Eliezers.+ 16 No Gēršoma dēliem galvenais bija Šebuēls.+ 17 No Eliezera pēcnācējiem galvenais bija Rehabja;+ citu dēlu Eliezeram nebija, toties Rehabjam bija ļoti daudz dēlu. 18 No Jichāra dēliem+ galvenais bija Šelomīts.+ 19 No Hebrona dēliem galvenais bija Jerija, otrais — Amarja, trešais — Jahaziēls un ceturtais — Jekameāms.+ 20 No Uziēla dēliem+ galvenais bija Miha un otrais bija Jišija.

21 Merārija dēli bija Mahlijs un Mūšijs.+ Mahlija dēli bija Eleāzars un Kīšs. 22 Eleāzars nomira, bet viņam nebija dēlu, vienīgi meitas. Tāpēc tās apprecēja viņu brālēni, Kīša dēli. 23 Mūšija dēli bija Mahlijs, Ēders un Jeremots, pavisam trīs.

24 Tie bija levīti, kas bija saskaitīti pa savām dzimtām, dzimtu galvas; levīti, kas bija sasnieguši divdesmit gadu vecumu un kam bija jāveic darbi Jehovas namā, tika saskaitīti, un viņu vārdi tika iekļauti sarakstā. 25 Dāvids bija sacījis: ”Jehova, Izraēla Dievs, savai tautai ir devis mieru,+ un viņš mājos Jeruzālemē mūžīgi.+ 26 Levītiem vairs nebūs jānes ne mājoklis, ne kalpošanas piederumi.”+ 27 Levīti, kam bija divdesmit gadu un vairāk, tika saskaitīti saskaņā ar Dāvida pēdējiem rīkojumiem. 28 Viņu uzdevums bija palīdzēt Ārona pēcnācējiem+ kalpot Jehovas namā: pārzināt pagalmus,+ ēdamtelpas, visu svēto lietu attīrīšanu un dažādus citus darbus Dieva namā. 29 Viņi palīdzēja gatavot Dieva priekšā liekamās maizes,+ smalkos miltus labības upuriem, neraudzētos cepumus,+ uz plāts cepamās maizes un mīklu, kurā iejaukta eļļa,+ un rūpēties par visu, kas mērāms un sverams. 30 Ik rītu+ un ik vakaru viņiem bija jāstājas savā vietā, lai pateiktos Jehovam un viņu slavētu.+ 31 Tāpat viņiem bija jāpalīdz ikreiz, kad sabatā,+ jaunā mēnesī+ un svētkos+ Jehovam tika upurēti dedzināmie upuri — noteiktajā skaitā, kā likumā prasīts —, un jādara tas pastāvīgi Jehovas priekšā. 32 Viņu pienākums bija gādāt par saiešanas telti, par svēto vietu, un palīdzēt saviem brāļiem, Ārona pēcnācējiem, kas kalpoja Jehovas namā.

24 Ārona pēcnācēji tika sadalīti vienībās. Ārona dēli bija Nadabs, Abijs,+ Eleāzars un Itamārs.+ 2 Taču Nadabs un Abijs nomira pirms sava tēva,+ un viņiem nebija dēlu, bet Eleāzars+ un Itamārs kalpoja par priesteriem. 3 Dāvids kopā ar Cadoku+ no Eleāzara pēcnācējiem un Ahimelehu no Itamāra pēcnācējiem sadalīja viņus atbilstoši pienākumiem kalpošanā. 4 Eleāzara pēcnācējiem bija vairāk dzimtu galvu nekā Itamāra pēcnācējiem, tāpēc viņus sadalīja šādi: Eleāzara pēcnācējus — sešpadsmit vienībās, ko vadīja sešpadsmit dzimtu galvas, bet Itamāra pēcnācējus — astoņās vienībās, ko vadīja astoņi dzimtu galvas.

5 Kā vienus, tā otrus sadalīja lozējot,+ jo priekšnieki, kuru pārziņā bija svētnīca, un priekšnieki, kuru pārziņā bija kalpošana Dievam, bija gan starp Eleāzara, gan Itamāra pēcnācējiem. 6 Levītu rakstvedis Šemaja, Netanēla dēls, viņus pierakstīja ķēniņa, vadoņu, priestera Cadoka,+ Ahimeleha,+ Abjatāra+ dēla, un priesteru un levītu dzimtu galvu klātbūtnē. Dzimtas tika izraudzītas pamīšus no Eleāzara un no Itamāra pēcnācējiem.

7 Pirmā loze krita Jojārībam, otrā — Jedajam, 8 trešā — Hārimam, ceturtā — Seorīmam, 9 piektā — Malkijam, sestā — Mijāmīnam, 10 septītā — Hakocam, astotā — Abijam,+ 11 devītā — Ješuam, desmitā — Šehanjam, 12 vienpadsmitā — Eljāšībam, divpadsmitā — Jākīmam, 13 trīspadsmitā — Hupam, četrpadsmitā — Ješebābam, 14 piecpadsmitā — Bilgam, sešpadsmitā — Immēram, 15 septiņpadsmitā — Hēzīram, astoņpadsmitā — Hapicēcam, 16 deviņpadsmitā — Petahjam, divdesmitā — Jehezkēlam, 17 divdesmit pirmā — Jāhīnam, divdesmit otrā — Gāmūlam, 18 divdesmit trešā — Delājam, un divdesmit ceturtā — Maazjam.

19 Tāda bija noteiktā kārtība, kādā viņiem bija jānāk kalpot+ Jehovas namā saskaņā ar priekšrakstiem, kurus pēc Izraēla Dieva Jehovas pavēles bija devis viņu ciltstēvs Ārons.

20 Pārējie levīti bija: no Amrāma+ dēliem Šubaēls;+ no Šubaēla dēliem Jehdeja; 21 no Rehabjas+ dēliem Jišija, kas bija galvenais; 22 no jichāriešiem Šelomots;+ no Šelomota dēliem Jahats; 23 no Hebrona dēliem Jerija,+ kas bija galvenais, Amarja — otrais, Jahaziēls — trešais un Jekameāms — ceturtais; 24 no Uziēla dēliem Miha; no Mihas dēliem Šāmīrs; 25 Mihas brālis Jišija; no Jišijas dēliem Zaharja.

26 Merārija+ dēli bija Mahlijs un Mūšijs; no Jaazijas dēliem bija Beno. 27 Merārija pēcnācēji: no Jaazijas Beno, Šohams, Zakūrs un Ibrijs; 28 no Mahlija Eleāzars, kuram nebija dēlu;+ 29 no Kīša dēliem Jerahmeēls; 30 Mūšija dēli bija Mahlijs, Ēders un Jerīmots.

Tie bija levīti pa savām dzimtām. 31 Par viņiem, tāpat kā par viņu ciltsbrāļiem Ārona pēcnācējiem, tika mestas lozes.+ Tas notika ķēniņa Dāvida, Cadoka, Ahimeleha, kā arī priesteru un levītu dzimtu galvu klātbūtnē, turklāt pret visām dzimtām izturējās vienādi, vienalga, vai tā bija vecākā vai jaunākā brāļa dzimta.

25 Dāvids un kalpošanai norīkoto vienību priekšnieki izraudzījās daļu no Asafa, Hēmāna un Jedūtūna+ dēliem, lai tie kalpotu, pravietodami arfu, cītaru+ un cimbalu pavadījumā.+ Šai kalpošanai izraudzītie vīri bija: 2 no Asafa dēliem Zakūrs, Jāzeps, Netanja un Asarēla — Asafa dēli, kas bija padoti Asafam, kurš pravietoja pēc ķēniņa rīkojuma; 3 no Jedūtūna+ dēliem Gedalja, Cerijs, Ješaja, Šimijs, Hašabja un Matitja,+ pavisam seši, kas bija padoti savam tēvam Jedūtūnam, kurš pravietoja arfas pavadījumā, pateikdamies Jehovam un viņu slavēdams;+ 4 no Hēmāna+ dēliem Bukija, Matanja, Uziēls, Šebuēls, Jerīmots, Hananja, Hānānijs, Eliāta, Gidaltijs, Romamtī-Ezers, Jošbekāša, Mallotijs, Hotīrs un Mahaziots. 5 Tie visi bija Hēmāna dēli; viņš paziņoja ķēniņam parādībās saņemtās Dieva vēstis, lai cildinātu Dievu*. Dievs Hēmānam bija devis četrpadsmit dēlus un trīs meitas. 6 Viņi visi sava tēva vadībā dziedāja Jehovas namā un, kalpodami Dieva namā, spēlēja cimbalas, cītaras un arfas.+

Asafs, Jedūtūns un Hēmāns bija padoti ķēniņam.

7 Viņi un viņu brāļi — kopskaitā 288 — visi bija prasmīgi dziedātāji, mācīti dziedāt Jehovam. 8 Viņi izlozēja+ savus pienākumus, kā jaunākie, tā vecākie, kā mācītie, tā mācekļi.

9 Pirmā loze krita Asafa dēlam Jāzepam;+ otrā — Gedaljam+ un viņa brāļiem un dēliem, kopā 12; 10 trešā — Zakūram+ un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 11 ceturtā — Jicrijam un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 12 piektā — Netanjam+ un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 13 sestā — Bukijam un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 14 septītā — Jesarēlam un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 15 astotā — Ješajam un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 16 devītā — Matanjam un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 17 desmitā — Šimijam un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 18 vienpadsmitā — Azarēlam un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 19 divpadsmitā — Hašabjam un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 20 trīspadsmitā — Šubaēlam+ un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 21 četrpadsmitā — Matitjam un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 22 piecpadsmitā — Jeremotam un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 23 sešpadsmitā — Hananjam un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 24 septiņpadsmitā — Jošbekāšam un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 25 astoņpadsmitā — Hānānijam un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 26 deviņpadsmitā — Mallotijam un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 27 divdesmitā — Eliātam un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 28 divdesmit pirmā — Hotīram un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 29 divdesmit otrā — Gidaltijam+ un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 30 divdesmit trešā — Mahaziotam+ un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12; 31 divdesmit ceturtā — Romamtī-Ezeram+ un viņa dēliem un brāļiem, kopā 12.

26 Vārtu sargu+ vienības: no korahiešiem Mešelemja,+ Kores dēls (Kore bija no Asafa dēliem). 2 Mešelemjas dēli: pirmdzimtais — Zaharja, otrais — Jediaēls, trešais — Zebadja, ceturtais — Jatniēls, 3 piektais — Elams, sestais — Johānāns, septītais — Eljehoēnajs. 4 Obed-Edoma dēli: pirmdzimtais — Šemaja, otrais — Jehozābāds, trešais — Joāhs, ceturtais — Sāhārs, piektais — Netanēls, 5 sestais — Amiēls, septītais — Isašars, astotais — Peulletajs. Ar šiem dēliem Dievs Obed-Edomu bija svētījis.

6 Arī viņa dēlam Šemajam bija dēli, kas bija savu dzimtu vadoņi, jo viņi bija stipri, spējīgi vīri. 7 Šemajas dēli bija Otnijs, Refaēls, Obeds un Elzābāds, kura brāļi Ēlihus un Semahja tāpat bija spējīgi vīri. 8 Tie visi bija Obed-Edoma dēli; viņi un viņu dēli un brāļi bija spējīgi, kalpošanai derīgi vīri, 62 no Obed-Edoma dzimtas. 9 Mešelemjam+ bija dēli un brāļi, 18 spējīgi vīri. 10 Merārietim Hosam bija dēli: galvenais bija Šimrijs (lai gan viņš nebija pirmdzimtais, tēvs viņu bija iecēlis par galveno), 11 otrais — Hilkija, trešais — Tebalja, un ceturtais — Zaharja. Pavisam Hosam bija 13 dēli un brāļi.

12 Šajās vārtu sargu vienībās galvenajiem, gluži tāpat kā viņu brāļiem, bija pienākums kalpot Jehovas namā. 13 Visas dzimtas, kā mazās, tā lielās, meta lozes,+ lai noteiktu, kuri vārti katrai no tām tiks. 14 Austrumu puse tika ielozēta Šelemjam. Viņa dēlam Zaharjam, gudram padomdevējam, krita ziemeļu puses loze. 15 Obed-Edomam tika dienvidu puse, bet viņa dēliem+ — noliktavas. 16 Savukārt Šupīms un Hosa+ dabūja rietumu pusi pie Šalleheta vārtiem, kur ceļš ved augšup; sardzes bija jāizvieto viena pie otras. 17 Austrumu pusē stāvēja seši levīti, ziemeļu pusē — ik dienas četri, dienvidu pusē — arī ik dienas četri, pie noliktavām+ — divi un divi, 18 rietumos pie galerijas — četri pie ceļa+ un divi pie pašas galerijas. 19 Tās bija korahiešu un merāriešu vārtu sargu vienības.

20 No levītiem Ahija bija atbildīgs par Dieva nama mantnīcām un Dievam veltīto lietu krātuvēm.+ 21 Ladāna dēli (tas ir, gēršonieša Ladāna pēcnācēji), gēršonieša Ladāna dzimtu galvas, bija Jehiēls+ 22 un Jehiēla dēli, Zētāms un viņa brālis Joēls. Viņi bija atbildīgi par Jehovas nama mantnīcām.+ 23 No amrāmiešiem, jichāriešiem, hebroniešiem un uziēliešiem+ 24 Šebuēls, Mozus dēla Gēršoma dēls, pārzināja noliktavas. 25 Viņa brāļi, Eliezera+ pēcnācēji, bija Eliezera dēls Rehabja,+ tā dēls Ješaja, tā dēls Jorāms, tā dēls Zihrijs un tā dēls Šelomots. 26 Šis Šelomots un viņa brāļi bija atbildīgi par visām krātuvēm, kur glabājās lietas, kuras Dievam bija veltījuši+ ķēniņš Dāvids,+ dzimtu galvas,+ tūkstošu un simtu komandieri un citi karaspēka vadoņi. 27 Viņi bija veltījuši Dievam daļu no kara laupījuma,+ lai uzturētu Jehovas namu. 28 Arī viss, ko Dievam bija veltījis redzētājs+ Samuēls, Sauls, Kīša dēls, Abners,+ Nera dēls, un Joābs,+ Cerūjas dēls,+ — it viss, kas bija veltīts Dievam, — tika nodots Šelomīta* un viņa brāļu pārziņā.

29 No jichāriešiem+ Kenanja un viņa dēli veica pienākumus ārpus Dieva nama — viņi bija priekšnieki un tiesneši+ Izraēlā.

30 No hebroniešiem+ Hašabja un viņa brāļi, 1700 spējīgu vīru, Izraēlā pārraudzīja visus ar kalpošanu Jehovam un ķēniņa dienestu saistītos darbus rietumos no Jordānas. 31 No hebroniešiem saskaņā ar viņu dzimtu radurakstiem galvenais bija Jerija.+ Dāvida četrdesmitajā valdīšanas gadā+ viņu vidū tika meklēti stipri un spējīgi vīri un tādi tika atrasti Gileādas pilsētā Jazērā.+ 32 Viņa brāļi, dzimtu galvas, bija spējīgi vīri, to skaits bija 2700. Ķēniņš Dāvids viņus iecēla pār rūbeniešiem, gadiešiem un pusi Manases cilts visos jautājumos, kas bija saistīti ar Dieva un ķēniņa lietām.

27 Šie ir izraēlieši, dzimtu galvas, tūkstošu un simtu komandieri+ un priekšnieki, kuri atradās ķēniņa dienestā+ un pārzināja visu, kas attiecās uz karaspēka vienībām. Ik mēnesi nomainot cita citu, vienības pildīja dienestu visa gada garumā; katrā no tām bija 24 000 vīru.

2 Pirmās vienības vadonis, kas pildīja dienestu pirmajā mēnesī, bija Jašobeāms,+ Zabdiēla dēls, un viņa vienībā bija 24 000 vīru. 3 Viņš bija no Pereca pēcnācējiem+ un bija augstākais komandieris virsniekiem, kas dienēja pirmajā mēnesī. 4 Otrajā mēnesī dienestu pildīja vienība, kuras vadonis bija ahohietis+ Dodajs.+ Viņa vadībā vienību komandēja Miklots, un tajā bija 24 000 vīru. 5 Trešās vienības vadonis, kas pildīja dienestu trešajā mēnesī, bija Benāja,+ virspriestera Jojadas+ dēls, un viņa vienībā bija 24 000 vīru. 6 Šis Benāja bija viens no trīsdesmit varonīgajiem karotājiem un bija to vadonis; viņa vienību komandēja viņa dēls Amizābāds. 7 Ceturtais vadonis, kas pildīja dienestu ceturtajā mēnesī, bija Asahēls,+ Joāba brālis,+ un pēc tam viņa vietā stājās viņa dēls Zebadja; viņa vienībā bija 24 000 vīru. 8 Piektais vadonis, kas pildīja dienestu piektajā mēnesī, bija jizrahietis Šamhūts, un viņa vienībā bija 24 000 vīru. 9 Sestais vadonis, kas pildīja dienestu sestajā mēnesī, bija Īra,+ tekojieša+ Ikēša dēls, un viņa vienībā bija 24 000 vīru. 10 Septītais vadonis, kas pildīja dienestu septītajā mēnesī, bija pelonietis Helecs+ no efraimiešiem, un viņa vienībā bija 24 000 vīru. 11 Astotais vadonis, kas pildīja dienestu astotajā mēnesī, bija hūšietis Sibehajs+ no zerahiešiem,+ un viņa vienībā bija 24 000 vīru. 12 Devītais vadonis, kas pildīja dienestu devītajā mēnesī, bija anātotietis+ Abiezers+ no benjamīniešiem, un viņa vienībā bija 24 000 vīru. 13 Desmitais vadonis, kas pildīja dienestu desmitajā mēnesī, bija netofietis Maharajs+ no zerahiešiem,+ un viņa vienībā bija 24 000 vīru. 14 Vienpadsmitais vadonis, kas pildīja dienestu vienpadsmitajā mēnesī, bija piratonietis Benāja+ no efraimiešiem, un viņa vienībā bija 24 000 vīru. 15 Divpadsmitais vadonis, kas pildīja dienestu divpadsmitajā mēnesī, bija netofietis Heldajs no Otniēla pēcnācējiem, un viņa vienībā bija 24 000 vīru.

16 Šie bija Izraēla cilšu vadoņi: rūbeniešiem — Eliezers, Zihrija dēls; simeoniešiem — Šefatja, Maahas dēls; 17 levītiem — Hašabja, Kemuēla dēls; Ārona pēcnācējiem — Cadoks; 18 Jūdas ciltij — Ēlihus,+ Dāvida brālis; Isašara ciltij — Omrijs, Mihaēla dēls; 19 Zebulona ciltij — Jišmaja, Obadjas dēls; Naftaļa ciltij — Jerīmots, Azriēla dēls; 20 efraimiešiem — Hošea, Azazjas dēls; pusei Manases cilts — Joēls, Pedājas dēls; 21 pusei Manases cilts Gileādā — Jido, Zaharjas dēls; Benjamīna ciltij — Jaasiēls, Abnera+ dēls; 22 Dana ciltij — Azarēls, Jerohāma dēls. Tie bija Izraēla cilšu vadoņi.

23 Dāvids nesaskaitīja tos, kam nebija vairāk par divdesmit gadiem, jo Jehova bija apsolījis, ka izraēliešu būs tik daudz kā zvaigžņu debesīs.+ 24 Joābs, Cerūjas dēls, bija sācis skaitīšanu, bet viņš to nepabeidza, tāpēc ka pret izraēliešiem iedegās Dieva dusmas,+ un šis skaits netika ierakstīts ķēniņa Dāvida hronikās.

25 Ķēniņa mantnīcu pārzinis+ bija Azmāvets, Adiēla dēls. Savukārt Jonatāns, Usijas dēls, pārzināja noliktavas laukos, pilsētās, ciematos un torņos. 26 Par laukstrādniekiem, kas kopa zemi, bija atbildīgs Ezrijs, Kelūba dēls. 27 Rāmietis Šimijs bija vīna dārzu pārzinis, bet sifmotietis Zabdijs pārzināja vīna dārzu ražu un vīna krājumus. 28 Olīvkoki un sikomores+ Šefelā+ bija gederieša Baal-Hānāna pārziņā, bet eļļas krājumus pārzināja Joāšs. 29 Liellopu ganāmpulkus, kas ganījās Šāronā,+ pārzināja šāronietis Šitrajs, liellopus, kas ganījās ielejās, — Šafats, Adlaja dēls, 30 kamieļus — ismaēlietis Obīls, ēzeļmātes — mēronotietis Jehdeja, 31 bet aitu un kazu ganāmpulkus — hagrietis Jāzīzs. Tie visi bija ķēniņa Dāvida īpašuma pārziņi.

32 Dāvida brāļadēls Jonatāns,+ saprātīgs vīrs, bija padomnieks un rakstvedis. Jehiēls, Hahmonija dēls, rūpējās par ķēniņa dēliem.+ 33 Ahitofels+ bija ķēniņa padomnieks, un arkietis Hūšajs+ bija ķēniņa draugs*. 34 Pēc Ahitofela padomnieki bija Jojada, Benājas+ dēls, un Abjatārs,+ un Joābs+ bija ķēniņa karaspēka virspavēlnieks.

28 Dāvids sapulcināja Jeruzālemē visus izraēliešu vadoņus: cilšu vadoņus, vienību vadoņus,+ kas pildīja ķēniņa dienestu, tūkstošu un simtu komandierus,+ ķēniņa un viņa dēlu+ īpašuma un ganāmpulku pārziņus,+ kā arī galminiekus un visus stipros, spējīgos vīrus.+

2 Tad ķēniņš Dāvids piecēlās kājās un sacīja: ”Klausieties, mani brāļi un mana tauta! Es no sirds vēlējos uzcelt namu — mierīgu mītni Jehovas līguma šķirstam, kājsoliņu mūsu Dievam+ — un jau biju sagatavojies to būvēt,+ 3 bet Dievs man teica: ”Tu necelsi namu manam vārdam,+ jo tu esi karavīrs un esi izlējis asinis.”+ 4 Taču Jehova, Izraēla Dievs, no visas mana tēva dzimtas uz mūžiem ir izraudzījies mani par Izraēla ķēniņu.+ Viņš izraudzījās par vadoni Jūdu+ un no Jūdas cilts — mana tēva dzimtu,+ un no mana tēva dēliem es biju tas, kuru viņam labpatika iecelt par visa Izraēla ķēniņu.+ 5 Savukārt no visiem daudzajiem dēliem, ko Jehova man ir devis,+ viņš ir izraudzījies manu dēlu Sālamanu,+ lai tas sēdētu Jehovas tronī un valdītu pār Izraēlu.+

6 Viņš man sacīja: ”Tavs dēls Sālamans būs tas, kurš uzcels manu namu un manus pagalmus, jo es esmu izraudzījies viņu par savu dēlu un es būšu viņa tēvs.+ 7 Es uz mūžiem nostiprināšu viņa ķēniņa varu,+ ja vien viņš arī turpmāk apņēmīgi pildīs manus likumus un spriedumus.”+ 8 Tāpēc tagad, visiem izraēliešiem, Jehovas draudzei, redzot un mūsu Dievam dzirdot, es saku: rūpīgi ievērojiet un pildiet* visus sava Dieva Jehovas likumus, lai jūs varētu paturēt īpašumā šo labo zemi+ un nodot to saviem dēliem mantojumā uz laiku laikiem.

9 Un tu, mans dēls Sālaman, iepazīsti sava tēva Dievu un kalpo viņam ar nedalītu* sirdi+ un patiesu prieku*, jo Jehova pārbauda visas sirdis+ un izprot visas vēlmes un domas.+ Ja tu viņu meklēsi, viņš ļaus sevi atrast,+ bet, ja tu viņu atstāsi, viņš tevi atstums uz mūžiem.+ 10 Redzi, Jehova tevi ir izvēlējies, lai tu uzceltu namu, kas būs viņa svētnīca. Esi drosmīgs un ķeries pie darba!”

11 Tad Dāvids nodeva savam dēlam Sālamanam tempļa priekšnama,+ dažādo telpu, noliktavu, jumtistabu un iekšistabu, kā arī grēku izlīdzināšanas* telpas+ plānu.+ 12 Viņš tam nodeva plānu visam, kas viņam gara spēkā bija atklāts par Jehovas nama pagalmiem,+ ēdamtelpām ap to, Dieva nama mantnīcām un Dievam veltīto lietu krātuvēm,+ 13 un deva norādījumus par priesteru+ un levītu vienībām, par visiem Jehovas namā veicamajiem darbiem un visiem Jehovas nama kalpošanas piederumiem, 14 kā arī par zelta svaru visiem kalpošanas piederumiem no zelta un par sudraba svaru visiem kalpošanas piederumiem no sudraba, 15 arī par zelta gaismekļu+ un to lampu svaru — par katru gaismekli un katru lampu — un par sudraba gaismekļu svaru — par katru gaismekli un katru lampu atbilstoši to izmantojumam —, 16 par zelta svaru katram Dieva priekšā liekamās maizes+ galdam un par sudraba svaru sudraba galdiem, 17 par tīra zelta dakšām, bļodām un krūkām un par katras zelta bļodiņas+ un katras sudraba bļodiņas svaru. 18 Viņš norādīja arī tīra zelta svaru kvēpināšanas altārim+ un tam, kas attēlo ratus,+ — zelta ķerubiem,+ kas izplētuši spārnus pār Jehovas līguma šķirstu. 19 Dāvids sacīja: ”Jehova mani vadīja un deva man sapratni, lai es smalki aprakstītu, kā saskaņā ar šo plānu+ viss ir darāms.”+

20 Pēc tam Dāvids teica savam dēlam Sālamanam: ”Esi drosmīgs un stiprs un ķeries pie darba! Neizbīsties un nebaidies, jo Dievs Jehova, mans Dievs, ir ar tevi!+ Viņš tevi neatstās un nepametīs,+ kamēr viss darbs, kas saistīts ar Jehovas nama celšanu, nebūs pabeigts. 21 Lūk, priesteru+ un levītu+ vienības ir gatavas veikt visus kalpošanas pienākumus Dieva namā. Tavā rīcībā ir labprātīgi, prasmīgi strādnieki visu darbu veikšanai,+ kā arī vadoņi+ un pārējie ļaudis, kas pildīs it visus tavus rīkojumus.”

29 Ķēniņš Dāvids teica visiem sapulcētajiem ļaudīm: ”Mans dēls Sālamans, kuru Dievs ir izvēlējies,+ ir jauns un nepieredzējis,+ bet darbs ir liels, jo šis templis ir domāts nevis cilvēkam, bet gan Dievam Jehovam.+ 2 Netaupot spēkus, es sava Dieva namam esmu sagādājis zeltu, sudrabu, varu, dzelzi+ un kokmateriālus,+ kā arī oniksus, dekoratīvus akmeņus, kas stiprināmi ar javu, krāsainus akmeņus mozaīkām, visādus citus dārgus akmeņus un lielu daudzumu alabastra. 3 Mana Dieva nams ir dārgs manai sirdij,+ tāpēc papildus visam, ko esmu sagatavojis svētajam namam, es dodu sava Dieva nama celšanai arī zeltu un sudrabu no saviem paša krājumiem:+ 4 3000 talentu* Ofīras zelta+ un 7000 talentu* tīra sudraba sienu pārklājumiem, 5 zelta lietām, sudraba lietām un visiem amata meistaru darinājumiem. Kurš vēl grib šodien nest dāvanas Jehovam?”+

6 Tad dzimtu vadoņi, Izraēla cilšu vadoņi, tūkstošu un simtu komandieri+ un ķēniņa ierēdņi+ labprāt deva ziedojumus. 7 Viņi Dieva namam ziedoja 5000 talentu* zelta, 10 000 dareiku*, 10 000 talentu* sudraba, 18 000 talentu* vara un 100 000 talentu* dzelzs. 8 Ikviens, kam bija vērtīgi akmeņi, tos nodeva Jehovas nama mantnīcā gēršonieša+ Jehiēla pārziņā.+ 9 Dodami šos labprātīgos ziedojumus, ļaudis priecājās, jo viņi ziedoja Jehovam no visas sirds,+ un arī ķēniņš Dāvids bija bezgala priecīgs.

10 Dāvids slavēja Jehovu ļaužu pulka priekšā: ”Jehova, mūsu tēva Izraēla Dievs, esi slavēts no mūžības līdz mūžībai! 11 Ak, Jehova, tu esi varens+ un liels,+ krāšņums un spozme, un diženums+ ir tavi, jo tev pieder viss, kas debesīs un virs zemes!+ Tev, Jehova, pieder ķēniņa vara,+ tu esi augstāks par visiem! 12 No tevis — bagātība un gods,+ tu valdi pār visu.+ Tavā rokā ir spēks+ un vara,+ tava roka spēj darīt diženu+ un stipru.+ 13 Un tagad, mūsu Dievs, mēs tev pateicamies un slavējam tavu cildeno vārdu.

14 Kas gan es esmu un kas ir mana tauta, ka mēs spējam dot šādus labprātīgus ziedojumus? Viss taču ir no tevis, un mēs atdodam tev to, kas nācis no tavas paša rokas! 15 Tavā priekšā mēs esam ienācēji, pagaidu iemītnieki kā visi mūsu tēvi,+ un mūsu dienas uz zemes aizslīd kā ēna+ — bez cerības. 16 Ak, Jehova, mūsu Dievs, visa šī bagātība, ko mēs esam sagādājuši, lai uzceltu namu tavam svētajam vārdam, nāk no tavas rokas un pieder tev! 17 Es zinu, mans Dievs, ka tu pārbaudi sirdi+ un tev patīk taisnīgums*.+ No tīras sirds un labprāt es to visu esmu devis, un man ir liels prieks redzēt, ka arī tava tauta, kas šeit atrodas, ziedo labprāt. 18 Ak, Jehova, mūsu tēvu Ābrahāma, Īzaka un Izraēla Dievs, palīdzi savai tautai mūžam saglabāt sirdī šādas vēlmes un domas un pievērs sev viņu sirdis!+ 19 Palīdzi manam dēlam Sālamanam ar visu* sirdi+ ievērot tavus likumus,+ atgādinājumus un norādījumus, lai viņš to visu pildītu un uzceltu templi, kuram es esmu sagatavojis būvmateriālus.”+

20 Pēc tam Dāvids sacīja sapulcētajiem ļaudīm: ”Slavējiet Jehovu, savu Dievu!” Un visi slavēja Jehovu, savu tēvu Dievu, un metās ceļos un noliecās pie zemes Jehovas un ķēniņa priekšā. 21 Nākamajā dienā viņi nesa Jehovam upurus un lielā skaitā ziedoja+ Jehovam dedzināmos upurus+ par visu Izraēlu: 1000 jaunu buļļu, 1000 aunu un 1000 jēru* kopā ar lejamiem upuriem.+ 22 Todien viņi ēda, dzēra un līksmoja+ Jehovas priekšā un otrreiz pasludināja par ķēniņu Dāvida dēlu Sālamanu. Jehovas priekšā viņi to svaidīja par vadoni,+ bet Cadoku — par priesteri.+ 23 Tā Sālamans sēdās Jehovas tronī,+ kļūdams par ķēniņu sava tēva Dāvida vietā, un viņam viss sekmējās, un visi izraēlieši viņam klausīja. 24 Visi vadoņi,+ varonīgie karotāji+ un visi ķēniņa Dāvida dēli+ pakļāvās ķēniņam Sālamanam. 25 Izraēlieši redzēja, ka Jehova dara Sālamanu diženu, un viņš to apveltīja ar tādu ķēnišķīgu godu, kāda nebija bijis nevienam Izraēla ķēniņam pirms viņa.+

26 Dāvids, Isaja dēls, bija valdījis pār visu Izraēlu, 27 un viņa valdīšana bija ilgusi četrdesmit gadus. Hebronā viņš bija valdījis septiņus gadus,+ bet Jeruzālemē — trīsdesmit trīs gadus.+ 28 Viņš nomira sirmā vecumā,+ baudījis gana mūža dienu, bagātības un goda, un viņa dēls Sālamans kļuva par ķēniņu viņa vietā.+ 29 Redzētājs Samuēls, pravietis Nātāns+ un Gads,+ kas skatīja parādības, ir aprakstījuši ķēniņa Dāvida darbus no sākuma līdz beigām, 30 kā arī viņa valdīšanu un varenību un tā laika notikumus, kas skāra pašu Dāvidu, Izraēlu un apkārtējās valstis.