Galatiešiem
4 Es saku: kamēr mantinieks vēl ir mazs, viņš neatšķiras no kalpa, lai gan viņš ir visa kungs, 2 bet viņš ir pakļauts aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva noteiktajai dienai. 3 Tāpat arī mēs, kad bijām bērni, atradāmies pasaules pamatprincipu kalpībā. 4 Bet, kad bija pienācis laiks, Dievs sūtīja savu Dēlu, kas piedzima sievietei un bija pakļauts bauslībai, 5 lai viņš izpirktu tos, kas pakļauti bauslībai, un mēs tiktu pieņemti par dēliem.
6 Tā kā jūs esat dēli, Dievs ir sūtījis jūsu* sirdīs sava Dēla garu, kas sauc: ”Aba*, Tēvs!” 7 Tātad tu vairs neesi kalps, bet dēls un, ja dēls, tad, pateicoties Dievam, arī mantinieks.
8 Kamēr jūs nepazināt Dievu, jūs kalpojāt tiem, kas īstenībā nav dievi. 9 Bet tagad, kad esat iepazinuši Dievu vai, pareizāk sakot — esat Dieva iepazīti, kāpēc jūs no jauna pievēršaties bezspēcīgajiem pamatprincipiem, kas nav nekā vērti, un atkal gribat tiem kalpot? 10 Jūs cītīgi ievērojat dienas, mēnešus, noteiktus laikus un gadus. 11 Es baidos par jums, vai tikai nebūšu veltīgi pūlējies jūsu labā.
12 Brāļi, es jūs lūdzu, kļūstiet tādi kā es, jo arī es agrāk biju tāds kā jūs. Jūs man neesat darījuši neko ļaunu. 13 Bet jūs zināt, ka tieši manas slimības dēļ man pirmo reizi radās iespēja sludināt jums labo vēsti. 14 Lai gan mana slimība jums bija pārbaudījums, jūs neraudzījāties uz mani no augšas un nespļaudījāties riebumā. Jūs mani uzņēmāt kā Dieva eņģeli, kā Kristu Jēzu. 15 Kur nu palikusi šī jūsu laime? Es galvoju: ja būtu bijis iespējams, jūs būtu izrāvuši savas acis un atdevuši man. 16 Vai, sacīdams jums patiesību, es esmu kļuvis par jūsu ienaidnieku? 17 Ir tādi, kas dedzīgi vēlas jūs dabūt savā pusē, bet ne jau labā nolūkā — tie vēlas jūs šķirt no manis, lai jūs dedzīgi sekotu viņiem. 18 Bet allaž ir labi, ja kāds ir iededzies par jums labā nolūkā, ne tikai tad, kad es esmu ar jums, 19 mani bērniņi, kuru dēļ es atkal ciešu dzemdību sāpes, līdz kamēr jūsos būs izveidojies Kristus. 20 Es vēlos, kaut šobrīd varētu būt pie jums un runāt pavisam citādi, jo es nezinu, ko ar jums iesākt.
21 Jūs, kas gribat būt pakļauti bauslībai, sakiet man: vai jūs nedzirdat, ko bauslība saka? 22 Ir rakstīts, ka Ābrahāmam bija divi dēli — viens no kalpones un viens no brīvās. 23 Tas, kurš bija no kalpones, bija dzimis parastā veidā, bet otrs, kas bija no brīvās, pēc solījuma. 24 Tam visam ir simboliska nozīme, jo šīs sievietes attēlo divus līgumus: vienu, kas noslēgts Sinaja kalnā un kas dzemdē bērnus kalpībai, tā ir Hagare. 25 Tātad Hagare ir Sinaja kalns Arābijā un atbilst tagadējai Jeruzālemei, jo viņa ar saviem bērniem atrodas kalpībā. 26 Bet augšējā Jeruzāleme ir brīva — tā ir mūsu māte.
27 Jo ir rakstīts: ”Priecājies, neauglīgā, kas neesi dzemdējusi! Gavilē un sauc, tu, kas nepazīsti dzemdību sāpes, jo atstātajai ir vairāk bērnu nekā tai, kurai ir vīrs.” 28 Tad nu mēs, brāļi, esam solījuma bērni, tāpat kā Īzāks. 29 Un, kā toreiz pēc miesas dzimušais vajāja pēc gara dzimušo, tā arī tagad. 30 Bet ko saka Raksti? ”Padzen kalponi un viņas dēlu, jo kalpones dēls nebūs mantinieks kopā ar brīvās dēlu.” 31 Tātad, brāļi, mēs esam nevis kalpones, bet gan brīvās bērni.