Galatiešiem
1 Pāvils — apustulis, ko nav sūtījuši cilvēki un nav iecēlis neviens cilvēks, bet gan Jēzus Kristus un Dievs, Tēvs, kas viņu ir piecēlis no mirušajiem, — 2 un visi brāļi, kas ir ar mani, Galatijas draudzēm.
3 Lai Dievs, mūsu Tēvs, un Kungs Jēzus Kristus jums dāvā labvēlību un mieru! 4 Viņš ir atdevis sevi par mūsu grēkiem, lai mūs izglābtu no tagadējās ļaunās pasaules*, pēc mūsu Dieva un Tēva gribas. 5 Dievam lai ir gods mūžu mūžos! Āmen.
6 Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kurš jūs ir aicinājis Kristus augstsirdīgajā labestībā, un pievēršaties citai labajai vēstij. 7 Tomēr citas nav — ir tikai daži, kas jūs samulsina un grib sagrozīt labo vēsti par Kristu. 8 Bet, pat ja mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu labo vēsti, nevis to, ko mēs jums esam sludinājuši, lai tas ir nolādēts! 9 Kā jau iepriekš esam teikuši, tā es tagad vēlreiz saku: lai kurš jums sludinātu citu labo vēsti, nevis to, ko esat pieņēmuši, tas lai ir nolādēts!
10 Vai es tagad cenšos pārliecināt cilvēkus vai Dievu? Vai arī es cenšos izpatikt cilvēkiem? Ja es vēl aizvien censtos izpatikt cilvēkiem, es nebūtu Kristus kalps. 11 Ņemiet vērā, brāļi, ka labā vēsts, ko es jums sludināju, nenāk no cilvēkiem, 12 jo es to neesmu saņēmis no kāda cilvēka un neviens man to nav mācījis, bet man to atklāsmē ir devis Jēzus Kristus.
13 Jūs, bez šaubām, esat dzirdējuši, kā es rīkojos, kad vēl biju jūdu ticībā, — ka es nežēlīgi vajāju Dieva draudzi un centos to iznīcināt 14 un ka jūdu ticībā es guvu lielākus panākumus par daudziem vienaudžiem savā tautā, jo ar īpašu dedzību ievēroju tēvu paražas. 15 Bet, kad Dievam, kas man ir ļāvis nākt pasaulē un savā augstsirdīgajā labestībā mani ir aicinājis, labpatika 16 ar manu starpniecību atklāt savu Dēlu, lai es labo vēsti par viņu nestu tautām, es nemeklēju padomu pie cilvēkiem. 17 Es arī negāju uz Jeruzālemi pie tiem, kas jau pirms manis bija apustuļi, bet devos uz Arābiju un pēc tam atgriezos Damaskā.
18 Tad, trīs gadus vēlāk, es aizgāju uz Jeruzālemi, lai satiktu Kēfu, un paliku pie viņa piecpadsmit dienas. 19 Nevienu citu apustuli es nesastapu, tikai Jēkabu, Kunga brāli. 20 Bet par to, ko jums rakstu, es Dieva priekšā apliecinu: es nemeloju.
21 Pēc tam es devos uz Sīrijas un Kilikijas apgabaliem. 22 Bet Kristus draudzes Jūdejā mani personiski nepazina, 23 tur tikai bija dzirdējuši runas: ”Tas, kas agrāk mūs vajāja, tagad sludina labo vēsti par ticību, ko pirms tam bija centies iznīdēt.” 24 Un tie manis dēļ slavēja Dievu.