2. Korintiešiem
4 Tāpēc mēs, kam žēlastībā ir uzticēta šī kalpošana, nenolaižam rokas. 2 Atteikušies no slepenām un kaunpilnām lietām, mēs rīkojamies bez viltus un nesagrozām Dieva vārdu, bet, atklādami patiesību, Dieva priekšā rādām labu piemēru katra cilvēka sirdsapziņai. 3 Ja nu labā vēsts, ko sludinām, ir aizsegta, tā ir aizsegta tiem, kas iet bojā, — 4 neticīgajiem, kuru prātu šī laikmeta* dievs ir padarījis aklu, lai tiem nespīdētu gaisma, kas nāk no cildenās labās vēsts par Kristu, kurš ir Dieva attēls. 5 Mēs nesludinām par sevi, bet par Kristu Jēzu, kas ir Kungs, un par to, ka mēs esam jūsu kalpi Jēzus dēļ. 6 Jo pats Dievs, kas ir teicis: ”Lai no tumsas atspīd gaisma!”, ir apspīdējis mūsu sirdis, apgaismodams tās ar cildenajām zināšanām par Dievu, kuras atstarojas Kristus sejā.
7 Taču šis dārgums mums ir māla traukos, lai būtu redzams, ka mūsu neparastais spēks nāk no Dieva, nevis no mums pašiem. 8 Mūs spiež no visām pusēm, tomēr mēs neesam iedzīti stūrī; esam apjukuši, bet ne izmisuši; 9 mūs vajā, tomēr mēs neesam pamesti; esam satriekti, bet ne zuduši pavisam. 10 Mēs savā miesā visu laiku pieredzam Jēzus nāvi*, lai mūsu miesā atklātos arī Jēzus dzīve. 11 Mēs, dzīvie, pastāvīgi raugāmies nāvei acīs Jēzus dēļ, lai mūsu mirstīgajā miesā atklātos arī Jēzus dzīve. 12 Tātad mūsos darbojas nāve, bet jūsos — dzīvība.
13 Tā kā mums ir tāds pats ticības gars kā tas, par ko ir rakstīts: ”Es ticēju, tāpēc es runāju,” — arī mēs ticam un tāpēc runājam, 14 zinādami, ka tas, kurš ir cēlis augšā Jēzu, arī mūs cels augšā tāpat kā Jēzu un kopā ar jums nostādīs viņa priekšā. 15 Tas viss notiek jūsu dēļ, lai Dieva augstsirdīgā labestība, kas ir vairojusies, pieaugtu vēl lielākā mērā Dievam par godu, jo aizvien vairāk ir to, kas pauž savu pateicību.
16 Tāpēc mēs nenolaižam rokas. Gluži otrādi: kaut arī mūsu ārējais cilvēks izdilst, iekšējais dienu no dienas atjaunojas. 17 Mūsu grūtības, kas ir īslaicīgas un vieglas, sagādā mums mūžīgu godu, kura lieliskums ir nesalīdzināmi pārāks par visu. 18 Mūsu skatiens ir pievērsts nevis redzamajam, bet neredzamajam, jo redzamais ir pārejošs, bet neredzamais — mūžīgs.