1. Korintiešiem

2 Un tāpēc, kad nācu pie jums, brāļi, es necentos jūs iespaidot ar savu runu vai gudrību, sludinādams jums dievišķo noslēpumu. 2 Jo es izlēmu nerunāt jūsu vidū ne par ko citu kā vienīgi par Jēzu Kristu, turklāt piesistu pie staba. 3 Es nācu pie jums bezspēkā, ar bailēm un stiprām trīsām, 4 un mana runa un sludināšana nebija vis pārliecinoši gudrības vārdi, bet gan Dieva gara un spēka izpausme, 5 lai jūsu ticība būtu pamatota nevis cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.

6 Bet par gudrību mēs runājam starp tiem, kas ir sasnieguši briedumu, taču ne par šī laikmeta*, nedz arī šī laikmeta valdnieku gudrību, kuri ir lemti iznīcībai. 7 Mēs runājam par dievišķā noslēpumā ietverto Dieva gudrību, apslēpto gudrību, ko Dievs bija lēmis izpaust mums par slavu jau pirms pasaules kārtību* rašanās. 8 Šo gudrību nav iepazinis neviens no šī laikmeta valdniekiem, jo, ja viņi to būtu pazinuši, viņi nebūtu piesituši pie staba diženo Kungu. 9 Bet ir tā, kā rakstīts: ”Ko acs nav redzējusi, ko auss nav dzirdējusi un kas cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl.” 10 Jā, mums Dievs to ir atklājis ar savu garu, jo gars izdibina visas lietas, pat Dieva dziļumus.

11 Jo kurš cilvēks gan zina cilvēka domas kā vien cilvēka gars, kas ir viņā? Tāpat neviens nav iepazinis Dieva domas kā vien Dieva gars. 12 Taču mēs esam saņēmuši nevis pasaules garu, bet garu, kas ir no Dieva, lai saprastu to, ko Dievs mums ir dāvājis. 13 Un par to mēs runājam ne tādiem vārdiem, ko māca cilvēciska gudrība, bet tādiem, ko māca gars, garīgus jautājumus paskaidrodami ar garīgiem vārdiem.

14 Bet miesīgi noskaņots cilvēks nepieņem neko, kas nāk no Dieva gara, jo uzskata to visu par muļķībām, un viņš šīs lietas nevar izprast, tāpēc ka par tām jāspriež garīgi. 15 Turpretī garīgais cilvēks spriež par visu, bet par viņu pašu neviens nespēj spriest. 16 Jo ”kas ir iepazinis Jehovas prātu, lai varētu viņu pamācīt”? Bet mums ir Kristus prāts.