1. Korintiešiem
10 Es gribu, lai jūs, brāļi, zinātu, ka mūsu tēvi visi ir bijuši zem mākoņa, visi ir izgājuši cauri jūrai, 2 visi kristībā ir kļuvuši vienoti ar Mozu, zem mākoņa iedami cauri jūrai, 3 visi ir ēduši vienu un to pašu garīgo ēdienu 4 un visi ir dzēruši vienu un to pašu garīgo dzērienu. Jo viņi dzēra no garīgās klints, kas viņiem sekoja, un šī klints attēloja Kristu. 5 Tomēr pret lielāko daļu no viņiem Dievs nebija labvēlīgs, un viņi nomira tuksnesī.
6 Tas viss mums ir kļuvis par piemēru, lai mēs netīkotu pēc ļauna, kā tīkoja viņi. 7 Nekļūstiet arī par elku kalpiem kā daži no viņiem, kā ir rakstīts: ”Ļaudis apsēdās ēst un dzert un pēc tam piecēlās, lai izpriecātos.” 8 Nenodosimies arī netiklībai, kā ir darījuši daži no viņiem, — toreiz vienā dienā krita divdesmit trīs tūkstoši. 9 Tāpat nepārbaudīsim Jehovu, kā pārbaudīja daži no viņiem un gāja bojā, čūsku sakosti. 10 Un nekurniet, kā kurnēja daži no viņiem un gāja bojā, nonāvētāja nogalināti. 11 Bet šie notikumi ar viņiem ir pamācoši piemēri, un tie ir aprakstīti par brīdinājumu mums, kas dzīvojam laikmetu* beigās.
12 Tātad, kas domā, ka viņš stāv, lai uzmanās, ka nekrīt! 13 Jūs sastopaties tikai ar tādiem kārdinājumiem*, kādi ir arī citiem cilvēkiem. Dievs ir uzticams — viņš neļaus jūs kārdināt pāri jūsu spēkiem, bet kārdinājuma laikā parādīs izeju no tā, lai jūs spētu izturēt.
14 Tāpēc, mani mīļie, bēdziet no elkdievības! 15 Es runāju ar jums kā ar saprātīgiem cilvēkiem. Spriediet paši par to, ko es saku! 16 Vai pateicības kauss, par ko pateicamies Dievam,* nenozīmē dalību Kristus asinīs? Vai maize, ko laužam, nenozīmē dalību Kristus miesā? 17 Tā kā ir tikai viena maize, mēs, kaut arī esam daudzi, esam viena miesa, jo mēs visi ēdam no šīs vienas maizes.
18 Paraugieties uz miesīgo Izraēlu: vai tiem, kas ēd upurus, nav kopības ar altāri? 19 Ko tad es gribu teikt? Vai to, ka elkam upurētais ir kaut kas vai ka elks ir kaut kas? 20 Nē! Bet es saku, ka to, ko tautas upurē, tās upurē dēmoniem, nevis Dievam, un es negribu, ka jums būtu kaut kas kopīgs ar dēmoniem. 21 Jūs nevarat dzert no Jehovas kausa un no dēmonu kausa; jūs nevarat ēst pie ”Jehovas galda” un pie dēmonu galda. 22 Vai ”darīsim Jehovu greizsirdīgu”? Vai tad mēs esam stiprāki par viņu?
23 Viss ir atļauts, bet ne viss ir noderīgs. Viss ir atļauts, bet ne viss stiprina. 24 Lai ikviens meklē nevis savu, bet cita labumu!
25 Ar mierīgu sirdsapziņu ēdiet visu, ko pārdod gaļas tirgū, neko nejautājot, 26 jo ”Jehovam pieder zeme un viss, kas to pilda”. 27 Ja kāds neticīgais jūs aicina ciemos un jūs gribat iet, tad ar mierīgu sirdsapziņu ēdiet visu, kas jums tiek celts priekšā, neko nejautājot. 28 Bet, ja kāds jums teiks: ”Tas ir bijis upurēts,” — neēdiet tā cilvēka dēļ, kurš to saka, un sirdsapziņas dēļ. 29 Es domāju nevis tavu, bet viņa sirdsapziņu. Kāpēc lai cita cilvēka sirdsapziņa tiesātu manu brīvību? 30 Ja es ēdu ar pateicību, tad kāpēc mani nievā par to, par ko es pateicos?
31 Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, vai darāt kaut ko citu, visu dariet Dievam par godu. 32 Nekļūstiet par klupšanas akmeni ne jūdiem, ne grieķiem, ne Dieva draudzei, 33 tāpat kā es visiem cenšos būt patīkams it visā, meklēdams nevis savu, bet daudzu labumu, lai viņi tiktu izglābti.