Apustuļu darbi
9 Bet Sauls, joprojām dvesdams draudus un nāvi pret Kunga mācekļiem, aizgāja pie augstā priestera 2 un lūdza no tā vēstules Damaskas sinagogām, lai varētu sasiet un vest uz Jeruzālemi ikvienu no šī ceļa* piekritējiem, ko viņš atrastu, — gan vīriešus, gan sievietes.
3 Kad viņš bija ceļā un tuvojās Damaskai, pēkšņi no debesīm viņu apspīdēja gaisma, 4 viņš nokrita zemē un izdzirdēja balsi viņam sakām: ”Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā?” 5 ”Kungs, kas tu esi?” viņš vaicāja. Tas atbildēja: ”Es esmu Jēzus, ko tu vajā. 6 Bet celies un ej uz pilsētu, un tev pateiks, kas tev jādara.” 7 Vīri, kas gāja kopā ar viņu, stāvēja kā bez valodas, balsi gan dzirdēdami, bet nevienu neredzēdami. 8 Kad Sauls piecēlās no zemes, viņš neko neredzēja, kaut arī viņa acis bija vaļā, un viņu pie rokas ieveda Damaskā. 9 Trīs dienas viņš neko neredzēja un ne ēda, ne dzēra.
10 Damaskā bija kāds māceklis, vārdā Hananja, un Kungs viņu parādībā uzrunāja: ”Hananja!” Viņš atsaucās: ”Te es esmu, Kungs.” 11 Kungs viņam sacīja: ”Celies un ej uz ielu, ko sauc par Taisno, un Jūdas namā uzmeklē cilvēku, vārdā Sauls, kas ir no Tarsas. Viņš pašreiz lūdz Dievu 12 un parādībā ir redzējis vīru, ko sauc Hananja, atnākam un uzliekam viņam rokas, lai viņš atgūtu redzi.” 13 Bet Hananja atbildēja: ”Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, cik daudz ļauna viņš ir darījis taviem svētajiem Jeruzālemē. 14 Šeit viņš ir ieradies ar virspriesteru piešķirtām pilnvarām apcietināt visus, kas piesauc tavu vārdu.” 15 Kungs sacīja: ”Ej, jo viņš man ir izredzēts, lai nestu manu vārdu tautām, ķēniņiem un Izraēla dēliem. 16 Es viņam parādīšu, cik daudz viņam būs jācieš mana vārda dēļ.”
17 Tad Hananja devās uz to namu, iegāja tur un, uzlicis viņam rokas, sacīja: ”Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījās, kad tu biji ceļā, ir sūtījis mani, lai tu atgūtu redzi un tiktu piepildīts ar svēto garu.” 18 Tūlīt pat viņam kā zvīņas nokrita no acīm, un viņš atkal redzēja. Viņš piecēlās un tika kristīts, 19 pēc tam atsāka ēst un atguva spēkus.
Dažas dienas viņš palika pie mācekļiem Damaskā 20 un tūliņ sāka sinagogās sludināt par Jēzu, ka tas ir Dieva Dēls. 21 Visi, kas viņu dzirdēja, brīnījās un runāja: ”Vai šis nav tas pats, kurš Jeruzālemē apkaroja tos, kas piesauc šo vārdu, un arī šeit ieradās, lai tos apcietinātu un vestu pie virspriesteriem?” 22 Bet Sauls darbojās aizvien dedzīgāk un radīja apjukumu jūdos, kas dzīvoja Damaskā, pārliecinoši pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus.
23 Kad bija pagājis labs laiks, jūdi nosprieda viņu nogalināt, 24 taču Sauls uzzināja par viņu sazvērestību. Tie dienu un nakti uzmanīja vārtus, gribēdami viņu nonāvēt. 25 Tāpēc naktī viņa mācekļi ņēma un grozā nolaida viņu lejā caur logu, kas bija mūrī.
26 Ieradies Jeruzālemē, viņš centās pievienoties mācekļiem, bet visi baidījās no viņa, jo neticēja, ka viņš ir kļuvis par mācekli. 27 Tad Barnaba nāca viņam talkā, aizveda viņu pie apustuļiem un tiem sīki izstāstīja, kā viņš ceļā bija redzējis Kungu, kā tas ar viņu bija runājis un kā viņš Damaskā droši bija runājis Jēzus vārdā. 28 Tā viņš palika pie tiem un staigāja pa Jeruzālemi, droši runādams Kunga vārdā. 29 Viņš sarunājās un strīdējās ar grieķiski runājošajiem jūdiem, bet tie mēģināja viņu nogalināt. 30 Kad par to uzzināja brāļi, tie aizveda viņu uz Cēzareju un nosūtīja uz Tarsu.
31 Tad draudzei visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers. Tā tika stiprināta un auga, staigājot Jehovas bijībā un saņemot svētā gara mierinājumu.
32 Pēteris pārstaigāja visu apvidu un nonāca arī pie svētajiem, kas dzīvoja Lidā. 33 Tur viņš ieraudzīja kādu cilvēku, vārdā Ainejs, kas jau astoņus gadus gulēja gultā, jo bija paralizēts. 34 Pēteris viņam teica: ”Ainej, Jēzus Kristus tevi dziedina. Celies augšā un sakārto savu gultu!” Un viņš tūlīt piecēlās. 35 Viņu redzēja visi, kas dzīvoja Lidā un Šāronas līdzenumā, un tie pievērsās Kungam.
36 Bet Jafā bija kāda mācekle, vārdā Tabita, tulkojumā — Dorka*. Viņa darīja daudz labu darbu un dāsni deva žēlastības dāvanas. 37 Tajās dienās viņa saslima un nomira, un viņu apmazgāja un noguldīja augšistabā. 38 Tā kā Lida ir netālu no Jafas, tad mācekļi, izdzirdējuši, ka Pēteris ir tur, sūtīja pie viņa divus vīrus ar lūgumu: ”Lūdzu, steigšus nāc pie mums!” 39 Pēteris piecēlās un gāja tiem līdzi. Kad viņš ieradās, viņu uzveda augšistabā, un ap viņu sanāca visas atraitnes, raudādamas un rādīdamas kreklus un virsdrēbes, ko Dorka bija darinājusi, kamēr bija to vidū. 40 Pēteris lika visiem iziet ārā un, nometies ceļos, lūdza Dievu. Pēc tam viņš pagriezās pret mirušo un teica: ”Tabita, celies augšā!” Atvērusi acis, tā ieraudzīja Pēteri un piecēlās sēdus. 41 Viņš sniedza tai roku un piecēla to kājās, tad pasauca svētos un atraitnes, un visi redzēja, ka tā ir dzīva. 42 Tas kļuva zināms visā Jafā, un daudzi sāka ticēt Kungam. 43 Pēteris krietnu laiku palika Jafā pie kāda Sīmaņa, kas bija ādminis.