Apustuļu darbi
24 Piecas dienas vēlāk atnāca augstais priesteris Hananja ar dažiem vecākajiem un kādu runas vīru, Tertullu, un darīja vietvaldim zināmu, kas viņiem ir pret Pāvilu. 2 Kad viņu pasauca, Tertulls sāka savu apsūdzību:
”Pateicoties tev, mums ir liels miers, un tavas tālredzības dēļ šajā tautā notiek pārmaiņas uz labo pusi, 3 un mēs, augsti godājamais Fēliks, to vienmēr un visur uztveram ar vislielāko pateicību. 4 Bet es negribu tevi ilgi aizkavēt, tāpēc lūdzu, lai tu savā laipnībā mūs īsu brīdi uzklausi, 5 jo mēs esam noskaidrojuši, ka šis vīrs ir nemiera cēlājs, kas kūda uz dumpi visus jūdus pa visu apdzīvoto zemi, turklāt viņš ir nācariešu sektas vadonis. 6 Viņš mēģināja arī apgānīt templi, bet mēs viņu notvērām. 7 ——* 8 Kad tu viņu nopratināsi, tu pats varēsi uzzināt visu, par ko mēs viņu apsūdzam.”
9 Tad arī jūdi pievienojās apsūdzībai un paziņoja, ka tā tiešām esot. 10 Kad vietvaldis pamāja, lai Pāvils runā, tas sacīja:
”Labi zinādams, ka tu jau daudzus gadus esi šīs tautas tiesnesis, es labprāt aizstāvos, 11 jo tu pats vari pārliecināties, ka ir pagājis ne vairāk kā divpadsmit dienu, kopš es aizgāju uz Jeruzālemi pielūgt Dievu, 12 un viņi nav redzējuši, ka es templī ar kādu strīdētos vai kūdītu pūli uz dumpi sinagogās vai citur pilsētā. 13 Viņi arī nevar pierādīt neko no tā, par ko tagad mani apsūdz. 14 Bet es atzīstu tavā priekšā, ka es kalpoju* savu tēvu Dievam pēc tās mācības*, ko viņi sauc par maldu mācību, ticēdams visam, kas rakstīts bauslībā un praviešos, 15 un, tāpat kā viņi, es ceru uz Dievu, ka būs taisno un netaisno augšāmcelšana. 16 Tāpēc es arī vienmēr cenšos saglabāt nevainojamu sirdsapziņu Dieva un cilvēku priekšā. 17 Pēc daudzu gadu pārtraukuma es biju ieradies, lai nodotu žēlastības dāvanas savai tautai un nestu ziedojumus. 18 Es tieši ar to nodarbojos un biju jau šķīstījies, kad mani ieraudzīja templī, bet ne jau kopā ar pūli vai ceļam nekārtības. Tur bija daži jūdi no Āzijas — 19 tiem būtu jāstāv tavā priekšā un mani jāapsūdz, ja viņiem ir kaut kas pret mani. 20 Vai arī lai šie vīri paši pasaka, kādu vainu viņi ir atraduši, kad es biju sinedrija priekšā, 21 izņemot vienīgi to, ka, stāvēdams starp viņiem, es izsaucos: ”Šodien mani jūsu priekšā tiesā mirušo augšāmcelšanas dēļ.””
22 Taču Fēlikss, kas diezgan labi pazina šo ceļu, atlika viņu lietu, sacīdams: ”Es izlemšu jūsu lietu, kad atnāks komandieris Līsijs.” 23 Viņš lika virsniekam paturēt Pāvilu apcietinājumā, bet piešķirt arī dažus atvieglojumus un neliegt nevienam no viņa ļaudīm palīdzēt, ja viņam kaut kas būtu vajadzīgs.
24 Pēc dažām dienām Fēlikss ieradās ar savu sievu Drusillu, kas bija jūdiete. Viņš lika atvest Pāvilu un klausījās, ko tas stāstīja par ticību Kristum Jēzum. 25 Bet, kad tas runāja par taisnīgumu, savaldību un gaidāmo tiesu, Fēlikss izbijās un teica: ”Tagad tu vari iet, bet kādā piemērotā brīdī es tevi atkal pasaukšu.” 26 Taču viņš arī cerēja, ka Pāvils dos viņam naudu, tāpēc viņš itin bieži lika to atvest un sarunājās ar to. 27 Kad bija pagājuši divi gadi, Fēliksu amatā nomainīja Porkijs Fēsts, bet Fēlikss, gribēdams izpatikt jūdiem, atstāja Pāvilu ieslodzījumā.