Apustuļu darbi

12 Ap to laiku ķēniņš Hērods* nežēlīgi vērsās pret dažiem no draudzes. 2 Viņš lika ar zobenu nogalināt Jēkabu, Jāņa brāli. 3 Redzēdams, ka jūdiem tas patika, viņš apcietināja arī Pēteri. (Tas notika Neraudzētās maizes svētku dienās.) 4 Saņēmis Pēteri ciet, viņš to ielika cietumā un nodeva kareivjiem, kas to apsargāja četrās maiņās, pa četriem kareivjiem katrā. Pēc Pashas viņš taisījās to vest ļaužu priekšā. 5 Tā nu Pēteri turēja cietumā, bet draudze dedzīgi lūdza Dievu par viņu.

6 Naktī, pirms Hērods gribēja viņu vest ļaužu priekšā, Pēteris, saslēgts ar divām ķēdēm, gulēja starp diviem kareivjiem, un sargi durvju priekšā apsargāja cietumu. 7 Tad parādījās Jehovas eņģelis, un kamerā atspīdēja gaisma. Piegrūdis Pēterim pie sāniem, eņģelis viņu pamodināja ar vārdiem: ”Celies aši!” Un ķēdes nokrita no viņa rokām. 8 Eņģelis viņam teica: ”Apģērbies un apauj sandales!” Viņš tā arī izdarīja. Pēc tam eņģelis viņam sacīja: ”Uzvelc virsdrēbes un seko man.” 9 Pēteris izgāja ārā un tam sekoja, bet nezināja, ka notikums ar eņģeli ir īstenība, jo viņam likās, ka redz parādību. 10 Pagājuši garām pirmajam sargpostenim un pēc tam otrajam, viņi nonāca pie dzelzs vārtiem, kas veda uz pilsētu, un tie viņu priekšā paši no sevis atvērās. Kad viņi bija izgājuši ārā un nogājuši kādu gabalu pa ielu, eņģelis viņu pēkšņi atstāja. 11 Pēteris atguvies teica: ”Tagad es tiešām zinu, ka Jehova ir sūtījis savu eņģeli un atbrīvojis mani no Hēroda rokām un no visa tā, ko jūdi gaidīja notiekam.”

12 To sapratis, viņš gāja uz namu, kas piederēja Marijai — Jāņa, saukta par Marku, mātei. Tur daudzi bija sapulcējušies un lūdza Dievu. 13 Kad viņš pieklauvēja pie vārtiem, kalpone, vārdā Rode, devās noskaidrot, kas tur ir. 14 Pazinusi Pētera balsi, viņa bija tik priecīga, ka neatvēra vārtus, bet ieskrēja iekšā pavēstīt, ka pie vārtiem stāv Pēteris. 15 Tie izsaucās: ”Tu neesi pie pilna prāta!”, tomēr viņa nelokāmi palika pie sava. Tad tie sāka spriest: ”Tas ir viņa eņģelis.” 16 Bet Pēteris joprojām klauvēja. Kad tie atvēra un ieraudzīja Pēteri, tie izbrīnījās. 17 Ar rokas mājienu palūdzis klusumu, viņš tiem sīki izstāstīja, kā Jehova viņu izveda no cietuma, un teica: ”Pastāstiet to Jēkabam un brāļiem!” Tad viņš izgāja ārā un devās uz citu vietu.

18 Kad uzausa diena, kareivju vidū izcēlās liels satraukums par to, kas īsti noticis ar Pēteri. 19 Hērods viņu visur izmeklējās, bet neatrada, tad viņš nopratināja sargus un pavēlēja tos aizvest un sodīt. Pēc tam viņš devās no Jūdejas uz Cēzareju un kādu laiku uzturējās tur.

20 Viņš bija noskaities uz tiriešiem un sidoniešiem. Tie vienprātīgi ieradās pie viņa un, noskaņojuši sev par labu Blastu, kas pārzināja ķēniņa nama lietas, lūdza mieru, jo viņu zeme saņēma pārtiku no ķēniņa zemes. 21 Noteiktā dienā Hērods, uzvilcis ķēniņa tērpu, apsēdās tiesneša vietā un uzrunāja tautu. 22 Sanākušie ļaudis sauca: ”Tā ir dieva balss, nevis cilvēka!” 23 Tūlīt pat Jehovas eņģelis viņu sita, jo viņš nedeva godu Dievam. Viņu saēda tārpi, un viņš nomira.

24 Bet Jehovas vārdi turpināja augt un izplatīties.

25 Kad Barnaba un Sauls bija nogādājuši palīdzību Jeruzālemē, viņi devās atpakaļ, ņemot līdzi Jāni, ko sauca par Marku.