Phau Tsom Faj LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Phau Tsom Faj
LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Hmoob Dawb
  • VAJLUGKUB
  • NTAUB NTAWV
  • TEJ KEV SIB TXOOS
  • w26 Lub 7 Hli Ntuj sab 2-7
  • Xyaum Cov Nkinpe-oos

Tsis muaj yeeb yaj kiab rau yam uas koj xaiv.

Thov txim, muaj teeb meem li cas thiaj tso tsis tau tawm.

  • Xyaum Cov Nkinpe-oos
  • Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2026
  • Ntsiab Me
  • Ntaub Ntawv Sib Xws
  • COV NKINPE-OOS MUAJ KEV NTSEEG THIAB TXO HWJ CHIM
  • YEHAUVAS MAM KHO KOM MUAJ KEV NCAJ NCEES
  • MOB SIAB TXHAWB KEV PE HAWM TSEEB
  • Cov Kinpe-oo Muaj Tswvyim
    Kuv Phau Ntawv Txog Phau Vajlugkub
  • Peb Kawm Tau Li Cas Los Ntawm Cov Nkinpe-oos?
    Lub Neej Thiab Tes Haujlwm Khixatia—Phau Kawm—2021
  • Yausua Thiab Cov Neeg Kinpe-oo
    Tej Ntsiab Lus Hauv Phau Vajlugkub
  • Tej Uas Peb Xav Paub
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2022
Saib Ntxiv
Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2026
w26 Lub 7 Hli Ntuj sab 2-7

LUB 9 HLIS TIM 7 TXOG 13 XYOO 2026

ZAJ NKAUJ 88 Kuv Xav Nkag Siab Koj Tej Lus

Xyaum Cov Nkinpe-oos

“Cov Nkinpe-oos nrog cov [Ixayees] cog phoojywg thiab nrog lawv nyob lawm.”​—YAUSUAS 10:1.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Peb yuav mus kawm seb peb xyaum tau cov Nkinpe-oos li cas thiab Yehauvas coj li cas rau lawv.

1-2. Vim li cas peb thiaj xav paub seb phau Vajlugkub qhia li cas txog cov Nkinpe-oos?

TAU 40 xyoo tom qab uas haiv neeg Ixayees tsiv tawm hauv teb chaws Iyiv, Yehauvas tau pab lawv kov yeej lub nroog Yelikaus thiab lub nroog A-is. Lawv thiaj tau mus nyob hauv lub teb chaws uas Yehauvas cog lus tseg. Tiam sis tom qab ntawd, muaj ib txhia neeg nyob hauv teb chaws Khana-as hnov txog tej uas cov Ixayees tau ua. Ib pab neeg ntawd thiaj tuaj cuag cov Ixayees. Lawv hais tias lawv tuaj deb deb tuaj thiab lawv xav cog kev sib raug zoo nrog Vajtswv cov neeg.

2 Pab neeg ntawd yog cov neeg Nkinpe-oos. Thaum nod yog thawj zaug phau Vajlugkub qhia txog lawv, tiam sis tom qab no kuj rov hais txog lawv dua thiab. Tsis tas li ntawd, phau Vajlugkub qhia tias cov Nkinpe-oos yeej nrog cov Ixayees nyob ua ke tau ntau tiam. Lawv tseg tau tus qauv zoo heev rau peb xyaum thiab qhov uas Yehauvas coj rau lawv qhia tias nws yog ib tug Vajtswv uas zoo li cas tiag.

COV NKINPE-OOS MUAJ KEV NTSEEG THIAB TXO HWJ CHIM

3. (1) Cov Nkinpe-oos yog leej twg? (2) Vim li cas lawv tuaj thov kom cov Ixayees tsis txhob muab lawv tua?

3 Thaum haiv neeg Ixayees mus nyob hauv lub teb chaws uas Vajtswv cog lus tseg rau lawv, lawv yuav tau rhuav tshem xya haiv neeg uas “loj thiab muaj zog tshaj” lawv. (2 Kevcai 7:1) Cov Nkinpe-oos yog ib feem ntawm haiv neeg Hivis. Lawv nyob hauv lub nroog Nkinpe-oos uas muaj tej ntsa yeej tiv thaiv thiab muaj tub rog coob heev uas muaj zog kawg. (Yausuas 10:2) Cov neeg nyob hauv teb chaws Khana-as xav tua haiv neeg Ixayees, tiam sis cov Nkinpe-oos tsis coj li lawv. Cov Nkinpe-oos paub tias Yehauvas pab haiv neeg Ixayees thiab hais kom muab cov neeg nyob hauv teb chaws Khana-as ua kom puas tsuaj mus, ces lawv paub tias lawv yuav tua tsis yeej haiv neeg Ixayees li. (Khiav Dim 34:11; Yausuas 9:24) Tom qab cov Ixayees tua yeej lub nroog Yelikaus thiab lub nroog A-is, cov Nkinpe-oos txib ib pab txiv neeja mus cuag Yausuas nyob ntawm lub nroog Nkilenkas thiab thov kom cov Ixayees cog lus rau lawv txhob tua lawv.

4. (1) Cov Nkinpe-oos tau ua li cas cov Ixayees thiaj nrog lawv cog lus sib raug zoo? (Yausuas 9:8-13) (Saib daim duab.) (2) Cov Ixayees coj li cas tom qab uas lawv paub tias cov Nkinpe-oos dag lawv xwb?

4 Nyeem Yausuas 9:8-13. Cov Nkinpe-oos ua txuj dag tias lawv tuaj deb deb tuaj. Lawv hais tias, lawv paub tias Yehauvas pab cov Ixayees tua yeej cov Iyiv, thiab cov Amaules tus Vaj Ntxwv Xihoos thiab Vaj Ntxwv Aunkas. Tiam sis lawv ntse kawg, lawv tsis hais txog tias tau muaj li cas rau lub nroog Yelikaus thiab lub nroog A-is. Yog lawv hais txog ces cov Ixayees paub tias lawv tsis yog tuaj deb deb tuaj. Yausuas thiab cov thawj coj Ixayees tsis nug Yehauvas ua ntej tso, lawv cia li cog lus sib raug zoo nrog cov Nkinpe-oos lawm. (Yausuas 9:14, 15) Ob peb hnub tom qab cov Ixayees mam paub tias cov Nkinpe-oos dag lawv xwb. Tiam sis cov Ixayees twb tuav Yehauvas lub npe cog lus rau cov Nkinpe-oos lawm, ces lawv yuav tau ua li lawv cog lus tseg. (Yausuas 9:16-19) Yog li cov Ixayees thiaj hais tias, cov Nkinpe-oos nrog tau lawv nyob tiam sis lawv yuav tau “ua qhev txiav taws thiab nqa dej rau cov [Ixayees] thiab rau [Yehauvas] lub thaj.”​—Yausuas 9:27.

Ib pab txiv neej Nkinpe-oos txhos caug thov Yausuas thiab muaj ib co tub rog Ixayees. Cov Nkinpe-oos qhia tias lawv tej ris tsho ntuag tag thiab lawv tej hnab to tas.

Cov Nkinpe-oos dag Yausuas kom cog lus sib raug zoo ib leeg tsis txhob tua ib leeg (Saib nqe 4)


5. Cov Nkinpe-oos muaj kev ntseeg rau Yehauvas li cas?

5 Amaules tsib tug vaj ntxwv hnov tias cov Nkinpe-oos mus cog kev sib raug zoo nrog cov Ixayees lawm, lawv tsis zoo siab lawv thiaj tuaj tua cov Nkinpe-oos. Cov Nkinpe-oos thov kom Yausuas lawv tuaj pab. (Yausuas 10:3-7) Yausuas thiaj coj ib pab tub rog mus pab cov Nkinpe-oos, Yehauvas tau pab lawv tua yeej lawv cov yeeb ncuab. Yehauvas tso lawg los ntaus cov Amaules tuag pawg lug thiab Yehauvas ua kom lub hnub lub hli nres kom mus txog thaum Yausuas lawv tua yeej. (Yausuas 10:9-14) Cov Nkinpe-oos muaj kev ntseeg rau Yehauvas lawv thiaj mus cog kev phooj ywg nrog cov Ixayees, thiab cov Nkinpe-oos tso siab tias thaum lawv xav tau kev pab, los Yehauvas yuav ua raws li nws cov lus cog tseg los tiv thaiv lawv.

6. Peb kawm tau li cas los ntawm qhov uas Yehauvas coj rau cov Nkinpe-oos?

6 Qhov no qhia rau peb tias Yehauvas yog ib tug Vajtswv zoo li cas. Yehauvas yog ib tug Vajtswv txo hwj chim thiab muaj kev khuv leej. Nws twb sam hwm rau cov Ixayees tias “nej yuav tsum muab tagnrho cov neeg uas ibtxwm nyob hauv lub tebchaws ntawd raws khiav mus kom tas,” cov Nkinpe-oos los kuj yog ib haiv neeg uas yuav tau muab raws kom khiav mus kom tas thiab. (Teev Npe 33:51, 52) Tiam sis cov Ixayees twb cog lus rau cov Nkinpe-oos tias yuav tsis muab lawv rhuav tshem mus, yog li Yehauvas thiaj ua raws li cov lus cog tseg thiab cia lawv ua neej nyob. Txawm cov Ixayees twb tsis sab laj nrog Yehauvas ua ntej lawv cog lus los, Yehauvas yeej ua raws li cov lus cog tseg. Yehauvas pab cov Ixayees kom lawv ua tau raws li lawv cog lus tseg, nws thiaj ua txuj ci cawm cov Nkinpe-oos.​—Yausuas 9:26; 11:19.

7. Peb xyaum tau cov Nkinpe-oos txoj kev ntseeg thiab kev txo hwj chim li cas? (Saib daim duab.)

7 Peb xyaum tau cov Nkinpe-oos li cas? Peb yuav tau cog txoj kev ntseeg kom ruaj khov rau Yehauvas. Nim no peb haj yam paub txog Yehauvas zoo dua cov Nkinpe-oos, ces yim huab tsim nyog rau peb tso siab rau Yehauvas kawg siab kawg ntsws. (Phau Ntawv Nkauj 40:4, 5) Yog peb tau ua tes hauj lwm twg los cia peb xyaum txo hwj chim li cov Nkinpe-oos es txaus siab hlo ua. (Yausuas 9:23, 27) Muaj ib tug kwv tij hluas hu ua Luj (Luke) ua hauj lwm nyob hauv Npe-ee. Nws pom ib tug kwv tij laus ua hauj lwm hauv Npe-ee txo hwj chim heev. Txawm tus kwv tij laus tuav ntau txoj hauj lwm tseem ceeb thiab khwv heev los, thaum lawv ua ib lub Tsev Nceeg Vaj tsis tau tiav, nws yeej txaus siab hlo mus pab zov lub Tsev Nceeg Vaj yav hmo ntuj. Luj hais tias: “Kuv kawm tau tias yus tsis txhob xav tias yus yog ib tug neeg txo hwj chim xwb. Yus yuav tau ua qhia kiag tias, yus yeej txo hwj chim tiag tiag.” Cia peb ua qhia rau Yehauvas tias peb yeej muaj kev ntseeg rau nws thiab thaum peb ntsib teeb meem los peb yeej tso siab rau nws pab peb. Thiab yog peb muaj kev ntseeg rau Yehauvas, peb yuav ua neeg txo hwj chim, txaus siab hlo ua Yehauvas tej hauj lwm hauv nws lub koom haum.

Cov duab: Ob tug qauv uas qhia tias yuav tsum ua neeg txo hwj chim ua tej hauj lwm tsis tseem ceeb luaj twg. 1. Ib tug txiv neej Nkinpe-oos nqa ib lub hub dej. 2. Ib tug kwv tij laus tu lub Tsev Nceeg Vaj tog vaj tog tsev.

Ua neeg txo hwj chim li cov Nkinpe-oos ua tes hauj lwm twg los txaus siab hlo ua (Saib nqe 7)


YEHAUVAS MAM KHO KOM MUAJ KEV NCAJ NCEES

8. Vaj Ntxwv Xa-ules coj tsis ncaj rau cov Nkinpe-oos li cas?

8 Thaum lub sij hawm Xa-ules ua vaj ntxwv kav, nws tawm tsam cov Nkinpe-oos uas nyob hauv teb chaws Ixayees. “Rau qhov Xa-ules mob siab heev rau cov [Ixayees] thiab cov Yudas,” nws thiaj muab cov Nkinpe-oos tua kom tuag tu noob.b Cov Nkinpe-oos raug tua tuag coob heev. (2 Xamuyees 21:2, 5, 6) Xa-ules ua tsis ncaj ncees thiab tsis ua raws li cov lus cog tseg tiv thaiv cov Nkinpe-oos.

9. Thaum twg Yehauvas mam muab kev ncaj ncees rau cov Nkinpe-oos?

9 Qhov uas cov Nkinpe-oos raug tsis ncaj ncees, Yehauvas tsis tau rau txim tam sim ntawd rau cov neeg uas ua phem rau lawv. Twb tom qab no thaum Daviv sawv los ua vaj ntxwv kav Ixayees, Yehauvas txwv tsis pub nag los tau peb xyoos, lawv thiaj raug kev tshaib kev nqhis. Yog li Daviv thiaj nug Yehauvas tias yog vim li cas thiaj muaj xwm txheej zoo li ntawd. Yehauvas mam qhia Daviv tias, yog tim Xa-ules thiab nws tsev neeg tau ua txhaum, lawv muab cov neeg hauv Nkinpe-oos tua tuag coob heev.​—2 Xamuyees 21:1.

10. Nyob ntawm 2 Xamuyees 21:3-6, cov lus uas cov Nkinpe-oos hais rau Daviv, puas qhia tias lawv hwm Vajtswv Txoj Kev Cai?

10 Nyeem 2 Xamuyees 21:3-6. Daviv nrog cov Nkinpe-oos tham seb lawv xav kom Daviv ua li cas thiaj daws tau lub txim uas Xa-ules tau ua rau lawv. Lawv tsis kom Daviv them nyiaj ntau ntau rau lawv tiam sis lawv hais tias “txawm yog yuav muab nyiaj muab kub” los yeej kho tsis tau. Raws li Txoj Kev Cai, yeej tsis muaj ib tug nqi txhiv twg yuav them tau lub txim tua neeg. (Teev Npe 35:30, 31) Cov Nkinpe-oos yeej paub tias lawv tua tsis tau ib tug neeg twg li yog Vaj Ntxwv tsis tso cai. Yog li Daviv thiaj tso cai rau lawv muab xya tus txiv neej uas yog Xa-ules tsev neeg, uas tej zaud muaj kev koom tes rau lub txim txhaum coj mus tua. Tom qab ntawd thiaj rov muaj nag los hauv teb chaws Ixayees, lawv thiaj cog tau qoob loo txaus noj. Yehauvas thiaj tsis chim rau qhov uas cov Ixayees ua tsis ncaj ncees rau cov Nkinpe-oos lawm.​—2 Xamuyees 21:9, 10, 14.

11. Peb kawm tau li cas los ntawm Yehauvas?

11 Qhov no qhia rau peb tias Yehauvas yog ib tug Vajtswv zoo li cas. Peb pom tias Yehauvas yog ib tug Vajtswv uas coj ncaj ncees. (Phau Ntawv Nkauj 37:28) Tib neeg coob tus coj tsis ncaj rau lwm haiv neeg uas tuaj nyob hauv lawv lub teb chaws. Tiam sis Yehauvas yeej xav kom ib leeg coj ncaj ncees rau ib leeg. Thaum txog Yehauvas lub sij hawm, nws yeej yuav kho tej kev tsis ncaj ncees uas cov teev tiam nws tau raug. Tsis tas li ntawd peb kuj kawm tau tias Yehauvas yeej xav kom peb ua raws li peb tej lus cog tseg, tib yam nkaus li nws kom cov Ixayees ua raws li lawv tau cog lus tseg rau cov Nkinpe-oos.​—Muab piv rau Amaus 1:9.

12. Thaum peb raug kev tsis ncaj ncees peb yuav xyaum cov Nkinpe-oos li cas?

12 Peb xyaum tau cov Nkinpe-oos li cas? Txawm muaj tej tug kwv tij nkauj muam tau ua tsis ncaj rau peb los, peb yuav tau ua siab ntev tos Yehauvas mam daws qhov teeb meem. Yog peb ua siab ntev tos ces twb yog peb tso siab plhuav tias thaum txog caij txog nyoog Yehauvas yeej yuav los daws xwb. Cia peb tham txog tus muam Lauvlam Feej (Laura French). Nws ua hauj lwm nyob hauv ceg Npe-ee Kanada (Canada) xyoo 1926. Thaum nws ua hauj lwm yuav luag tau kaum lub xyoos, nws raug kev tsis ncaj ncees. Lawv liam hais tias nws koom nrog ib pab uas ntxeev siab rau Vajtswv, lawv thiaj muab nws rho tawm tsis pub ua hauj lwm hauv Npe-ee lawm. Nws coj li cas xwb? Txawm nws tu siab thiab mob siab los, nws yeej tsis yws ib los li. Nws rau siab ntso tho kev tau plaub lub xyoos. Los rau xyoo 1940 lawv thiaj caw kom nws rov qab mus ua hauj lwm nyob hauv Npe-ee mas ua rau nws xav tsis thoob li. Peb tus muam kub siab lug ua nws tes hauj lwm tau 50 lub xyoos ntxiv, ces nws mam tso lub ntiaj teb tseg thiab mus nyob saum ntuj ceeb tsheej lawm. Peb yuav tau coj li peb tus muam Lauvlam, thaum peb raug kev tsis ncaj ncees cia peb rau siab ntso ua qhov yog thiab ua siab ntev tos Yehauvas. Thaum txog caij txog nyoog lawd Yehauvas yeej yuav los kho kev tsis ncaj ncees.​—Yaxayas 26:3, 4.

MOB SIAB TXHAWB KEV PE HAWM TSEEB

13. Cov tib neeg ua hauj lwm hauv lub tuam tsev yog leej twg caj ces thiab thaum Npanpiloos tso cov neeg Yudais lawv ua li cas?

13 Tau 500 xyoo tom qab Daviv ua vaj ntxwv kav, phau Vajlugkub rov hais txog cov Nkinpe-oos dua. Cov Ixayees twb ua cev qhev nyob hauv Npanpiloos tau 70 lub xyoos lawm. Lawv raug tso rov mus rau lawv lub teb lub chaw. Yog li thawj pab Yudais thiaj nrog tus tswv xeev Xelunpanpees rov qab mus rau Yeluxalees. (Exalas 2:1, 2, 58) Ces tau 70 xyoo tom qab ntxiv, thiaj muaj dua ib pab nrog Exalas tus uas theej ntaub theej ntawv rov tim Npanpiloos mus rau Yeluxalees. (Exalas 7:1-7) Thaum ob zaug ntawd tsis muaj cov Ixayees coob nrog Xelunpanpees thiab Exalas rov qab mus. Tiam sis muaj cov neeg ua hauj lwm hauv lub tuam tsev nrog cov Yudais rov qab mus rau Yeluxalees. Lawv coob tus ntawd tej zaud yog cov Nkinpe-oos caj ces.

14. Cov Nkinpe-oos ua qhia tias lawv npuab siab rawv rau Yehauvas li cas? (1 Xwmtxheej Vajntxwv 9:2)

14 Nyeem 1 Xwmtxheej Vajntxwv 9:2. Cov neeg ua hauj lwm hauv lub tuam tsev yog cov uas nrog thawj co Ixayees rov mus rau Yeluxalees. Qhov uas lawv ua ntawd muaj nqis heev, rau qhov tsis yog txhua tus Yudais xav rov qab mus rau lawv lub teb chaws. Muaj coob tus Yudais ua lub neej vam meej nyob hauv Npanpiloos, lawv muaj vaj muaj tsev, muaj txiag nplua nuj, lawv tsis kam tso lawv lub neej zoo tseg thiab rov qab mus pab txhim kho lub nroog Yeluxalees. Tiam sis txawm tsis yooj yim los, cov Nkinpe-oos caj ces thiab cov Ixayees uas muab siab npuab Yehauvas, tos tsis taus yuav rov mus txhim kho lub tuam tsev nyob hauv Yeluxalees kom lawv thiaj tau pe hawm Yehauvas. Cov Yudais muaj liaj av uas yog lawv teej lawv tug nyob hauv teb chaws Ixayees, tiam sis cov Nkinpe-oos twb tsis muaj liaj av uas yog lawv teej lawv tug li. Txawm li los lawv txaus siab hlo rov qab mus rau teb chaws Ixayees, kom lawv thiaj rov mus ua tau hauj lwm hauv Yehauvas lub tuam tsev thiab rov mus pab txhim kho Yeluxalees lub ntsa yeej.​—Nehemis 3:26.

15. Peb kawm tau li cas txog Yehauvas rau tej uas nws ua rau cov Nkinpe-oos?

15 Qhov no qhia rau peb tias Yehauvas yog ib tug Vajtswv zoo li cas. Peb kawm tau tias Yehauvas yeej ris txiaj ntsig rau cov uas muab siab teev tiam nws, thiab nws yeej ib txwm saib xyuas lawv. Tom qab Yehauvas cawm cov Nkinpe-oos nyob rau Yausuas lub sij hawm, Yehauvas yeej foom koob hmoov rau cov Nkinpe-oos. Hos thaum cov Npanpiloos tuaj rhuav tshem lub nroog Yeluxalees, Yehauvas kuj cawm cov Nkinpe-oos caj ces thiab. Thiab tom qab uas lawv rov los nyob hauv teb chaws Ixayees, Yehauvas haj tseem siv lawv ua hauj lwm nyob hauv nws lub tuam tsev. Kuj muaj ib co Nkinpe-oos nyob ze ntawm Yehauvas lub tuam tsev. (Exalas 2:70; Nehemis 11:21) Thiab vim lawv ua hauj lwm nyob hauv lub tuam tsev, tus vaj ntxwv Pawxias thiaj tsis yuam kom lawv them se.​—Exalas 7:24.

16. Peb xyaum tau cov Nkinpe-oos li cas thaum hais txog peb txoj kev pe hawm?

16 Peb xyaum tau cov Nkinpe-oos li cas? Peb yuav tau siv zog txhawb nqa txoj kev pe hawm tseeb thiab pab lwm tus los koom nrog peb. Thiab vim peb hlub Yehauvas, peb tuaj yeem tso tej yam tseg kom peb thiaj los teev tiam tau nws. Tau muaj li no rau tus kwv tij Avees (Alwin) uas nyob teb chaws Filipis. Nws ua hauj lwm rau ib lub tuam txhab uas them nyiaj ntau kawg. Tab sis nws xav ua hauj lwm ntxiv rau Yehauvas. Thaum twg tus kwv tij uas ncig xyuas thaj tsam tuaj saib nws lub koom txoos, nws yeej thov so hauj lwm kom thiaj txhawb tau tes hauj lwm mus tshaj tawm, mas ua rau nws zoo siab kawg li. Tau ib ntus, Avees siv zog thov Yehauvas pab ces nws thiaj nrhiav hauj lwm tshiab kom nws ua tau ib tug tho kev. Nws paub tias nws yuav khwv tsis tau nyiaj ntau li yav tas los lawm. Txawm li los nws zoo siab tias nws nrhiav tau ib txoj hauj lwm ua thiab tseem tho tau kev. Nws tus poj niam kuj nrog nws tho kev lawm thiab. Nkawd ob niam txiv pab tau 21 tug neeg los paub qhov tseeb. Yehauvas yeej txaus siab heev rau nkawd lub dag zog uas nkawd siv zog ua nws tes hauj lwm. Peb los yeej tso siab tau tias yog peb ua npaum li peb ua tau kom thiaj los ua tau Yehauvas tes hauj lwm, nws yeej yuav ris peb lub txiaj ntsig thiab nws yuav saib xyuas peb.​—Mathais 6:33.

17. Peb khaws tau tej yam twg los ntawm qhov uas peb kawm txog cov Nkinpe-oos?

17 Peb kawm tau ntau yam txog Yehauvas tus yam ntxwv los ntawm qhov uas nws coj rau cov Nkinpe-oos. Yehauvas yog ib tug Vajtswv uas txo hwj chim, muaj kev khuv leej, coj ncaj ncees, thiab nws yeej ua raws li nws tau cog lus tseg. Yehauvas yeej ib txwm foom koob hmoov rau cov uas muaj lub siab teev tiam nws tiag tiag. Tsis tas li ntawd peb kuj kawm tau ntau yam los ntawm cov Nkinpe-oos thiab. Peb kawm tau tias peb yuav tau muaj kev ntseeg ruaj khov li cov Nkinpe-oos, thiab tso siab plhuav rau Yehauvas thaum peb ntsib teeb meem. Peb yuav tau ua neeg txo hwj chim, yog Yehauvas txib peb ua tes hauj lwm twg los peb txaus siab hlo ua. Peb kuj yuav tau ua siab ntev tos Yehauvas thiab tso siab tias nws yuav los kho tej kev tsis ncaj ncees, thiab nws yuav foom koob hmoov rau peb. Thiab peb yuav tau ua npaum li peb ua tau los mus pe hawm Yehauvas. Yog peb ua li tej uas hais no, thiaj yog peb xyaum cov Nkinpe-oos tus qauv zoo.

PEB KAWM TAU LI CAS LOS NTAWM COV NKINPE-OOS TXOG . . .

  • muaj kev ntseeg thiab txo hwj chim?

  • kev tsis ncaj ncees?

  • npuab siab rawv txhawb nqa kev pe hawm tseeb?

ZAJ NKAUJ 148 Yehauvas Cawm Kuv Dim

a Pab txiv neej uas tuaj cuag cov Ixayees, lawv tuaj ntawm cov nroog no tuaj, lub nroog Nkinpe-oos, lub nroog Khefilas, lub nroog Npeluthas thiab lub nroog Kili-as Ye-alees.​—Yausuas 9:17.

b Phau Vajlugkub tsis qhia ntxaws ntxaws tias vim li cas Xa-ules thiaj ua txoj kev txhaum no. Ib co tshawb fawb txog phau Vajlugkub ntseeg tias tej zaud Xa-ules xaiv ntsej xaiv muag vim cov Nkinpe-oos tsis yog neeg Ixayees ces nws tsis xav kom lawv nyob hauv lub teb chaws Ixayees lawm.

    Ntaub Ntawv Ua Lus Hmoob Dawb (1988-2026)
    Tawm Mus
    Nkag Mus
    • Hmoob Dawb
    • Xa Rau Lwm Tus
    • Nyiam Zoo Li Cas
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Tso Cai Siv Li Cas
    • Ntsig Txog Koj
    • Privacy Settings
    • JW.ORG
    • Nkag Mus
    Xa Rau Lwm Tus