Phau Tsom Faj LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Phau Tsom Faj
LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Hmoob Dawb
  • VAJLUGKUB
  • NTAUB NTAWV
  • TEJ KEV SIB TXOOS
  • w25 Lub 9 Hlis Ntuj sab 26-30
  • Yehauvas Pab Kom Wb Tawg Paj Txi Txiv

Tsis muaj yeeb yaj kiab rau yam uas koj xaiv.

Thov txim, muaj teeb meem li cas thiaj tso tsis tau tawm.

  • Yehauvas Pab Kom Wb Tawg Paj Txi Txiv
  • Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
  • Ntaub Ntawv Sib Xws
  • Yehauvas Pub Ntau Tshaj Qhov Kuv Xav Lawm
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2019
  • Yehauvas Coj Kuv Txoj Hau Kev
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2021
  • Zoo Siab Rau Koj Tes Haujlwm Tshiab
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2019
  • Yehauvas Qhia Ntau Yam Rau Wb
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
Saib Ntxiv
Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
w25 Lub 9 Hlis Ntuj sab 26-30
Maj thiab As-Khathees sawv ntawm nkawd lub tsheb ib sab.

KUV LUB NEEJ

Yehauvas Pab Kom Wb Tawg Paj Txi Txiv

MAJ THIAB AS-KHATHEES KHAHAUS (MATS AND ANN-CATRIN KASSHOLM)

MAJ thiab As-Khathees nkawd hais tias “muab koj cog rau qhov twg ces txi txiv rau qhov ntawd.” Ua li ho muab nkawd “cog” ntau zaus li cas thiab dab tsi thiaj pab tau nkawd?

Xyoo 1979, nkawd mus kawm Kile-a thiab kuj txib nkawd mus rau teb chaws I-las (Iran), Malisam (Mauritius), Phab Mab, Taxaniyas (Tanzania), Yunkadas (Uganda), thiab Za-es (Zaire). Thaum nkawd tseem mus kawm ntawd, nkawd hnov tus kwv tij uas coj npe hu ua (Ntsaj Lefaws) Jack Redford hais tau ib co lus txhawb nkawd zog kawg. Nws hais tias thaum peb mus txog ib qho chaw tshiab ces zoo yam li tsob ntoo cog rau hauv av tiam sis thaum peb mus rau ib qho chaw tshiab ces zoo yam muab tsob ntoo ntawd khawb tawm los es coj mus cog dua rau ib qho chaw tshiab. Qhov no muaj tshwm sim ntau zaus rau nkawd. Cia nkawd mam li piav qhia rau peb.

Maj, qhia rau peb seb koj los ntseeg Yehauvas li cas.

Maj: Kuv nyob rau teb chaws Phaulees (Poland) thaum tseem tab tom muaj Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2. Kuv txiv pom lub tshawj Kav Tos Liv coj tsis ncaj. Nws niaj zaug hais tias, “Kuv paub yeej muaj ib txoj kev ntseeg yuav tsum qhia qhov tseeb xwb!” Ntev mus ntev tuaj qhov uas kuv txiv hais ntawd yeej muaj tiag. Kuv yuav ntau phau ntawv los nyeem. Muaj ib phau ntawv uas kuv yuav ntawd yog phau xiav xiav hu ua Qhov Tseeb Uas Pab Peb Tau Txoj Sia Ib Txhis Tsis Kawg (The Truth That Leads to Eternal Life). Kuv nyiam phau ntawv no kawg li, hnub kuv yuav ntawd kuv nyeem ib hmos tag nrho phau ntawv ntawd. Thaum kaj ntug kuv paub hais tias kuv nrhiav tau txoj tseem kev ntseeg lawm!

Txij thaum lub 4 Hlis xyoo 1972 ntawd los, kuv nyeem Yehauvas Cov Tim Khawv tej ntaub ntawv ntau heev thiab teb tau txhua yam kuv xav hauv nruab siab. Kuv saib kuv zoo yam li tus tub luam uas hais nyob hauv Yexus zaj lus piv txwv tias tom qab nws mus nrhiav ib lub hlaws muaj nqis, nws txawm mus muag txhua yam uas nws muaj kom mus yuav tau lub hlaws ntawd. Kuv los kuj “muag” txhua yam uas kuv npaj siab mus kawm ntawv qib siab kom tau ua ib tug kws tshuaj kom kuv mus yuav tau lub “hlaws” uas yog qhov uas teev tiam Yehauvas. (Mathais 13:45, 46) Kuv ua kev cai raus dej thaum lub 12 Hlis tim 10 xyoo 1972.

Nyob rau tib xyoos uas kuv ua kev cai raus dej ntawd kuv niam, kuv txiv thiab kuv tus kwv kuj los ntseeg Yehauvas thiab ua kev cai raus dej lawm thiab. Thaum lub 7 Hli xyoo 1973, kuv txawm pib ua hauj lwm puv ntoob. Nyob rau hauv kuv lub koom txoos muaj ib tug ntxhais uas yog ib tug tho kev zoo nkauj heev thiab tseem muaj kev ntseeg npe hu ua As-Khathees. Wb txawm ua nkauj ua nraug thiab sib sau los ua neej rau xyoo 1975. Wb nyob tau 4 xyoos rau ntawm ib lub zos zoo zoo nkauj hu ua Xoxas (Strömsund). Nyob rau ntawd tib neeg nyiam kawm Vajlugkub heev.

As-Khathees: Kuv txiv kawm Vajlugkub thaum nws tseem mus kawm ntawv qib siab hauv lub nroog Xitokhoos (Stockholm). Lub sij hawm ntawd kuv nyuam qhuav muaj peb lub hlis xwb tiam sis kuv txiv yeej coj kuv mus kev sib txoos thiab mus tshaj tawm txoj xov zoo. Kuv niam tsis nyiam thiab nws nrhiav kev los mus txo tias Yehauvas Cov Tim Khawv qhia tsis yog lawm tiam sis nws nrhiav tsis tau dab tsi. Ntev mus ntev tuaj nws kuj ua kev cai raus dej lawm thiab. Thaum kuv muaj 13 xyoos, kuv kuj ua kev cai raus dej. Hos thaum kuv muaj 16 xyoo, kuv ua ib tug tho kev. Tom qab ntawd kuv mus pab qhia Vajlugkub rau hauv lub nroog Umias (Umeå). Qhov uas kuv mus pab li ntawd tsis tau ntev ces kuv txawm tau ua ib tug tho kev tshwj xeeb.

Tom qab kuv tus txiv wb sib yuav tag, wb pab tau ib co tib neeg los ntseeg Yehauvas. Ib tug uas wb pab tau ntawd yog Maivaws (Maivor). Nws kuj tso lub neej uas muaj koob nto npe tseg thiab los ua ib tug tho kev nrog kuv tus niam hluas. Xyoo 1984, nkawd mus kawm Kile-a thiab mus ua ob tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws rau teb chaws Ekadaus (Ecuador).

Muaj dab tsi ho pab tau kom neb txaus siab ua neb tes hauj lwm?

Maj: Wb kuj ib sij txauv mus ua dua ib teg hauj lwm tshiab. Ib qho uas pab tau wb yog xyaum Yexus tus yam ntxwv thiab nws tus cwj pwm txo hwj chim. (Kaulauxis 2:6, 7) Xws li wb tsis hais kom cov kwv tij nkauj muam yoog wb tiam sis wb kuj yoog lawv thiab saib seb vim li cas lawv ho ua qho yam li lawv ua. Wb xav kom wb paub seb vim li cas lawv ho xav li lawv xav thiab coj li lawv coj. Yog wb yim xyaum Yexus ces wb yim zoo siab ua wb tes hauj lwm.​—Phau Ntawv Nkauj 1:2, 3.

Maj thiab As-Khathees nkawd nqa phij xab thiab zaub mov noj.

Wb mus ncig xyuas cov koom txoos ntau heev

As-Khathees: Ib tsob ntoo uas muab tshais chaw mus cog lwm qhov yuav tsum tau tej sab hnub thiaj hlob. Yehauvas zoo yam nkaus li lub hnub ci tuaj rau wb. (Ntawv Nkauj 84:11) Nws pub kom wb muaj kwv tij nkauj muam uas hlub wb heev thiaj ua rau wb sov siab so. Xws li nyob rau lub koom txoos hauv teb chaws I-las (Iran) ntawm lub nroog Thalas (Tehran), lawv tos txais wb ib yam li cov tib neeg hauv phau Vajlugkub tos txais qhua. Wb xav nyob kawg li tiam sis thaum lub 7 Hli xyoo 1980, lawv txwv Yehauvas Cov Tim Khawv tes hauj lwm lawm ces wb yuav tau tawm ntawm qhov chaw ntawd mus sai li sai tau. Wb kuj mus rau teb chaws Za-es uas tam sim no hu ua Khonkaus (Congo).

Muaj ib lub tsev nyob rau ib lub zos hauv Za-es.

Xyoo 1982, wb muaj ib teg hauj lwm nyob rau hauv Za-es

Thaum kuv hnov hais tias wb yuav mus rau Afika mas ua rau kuv quaj kiag. Kuv hnov luag cav txog tias Afika mas muaj nab thiab kab mob ntau heev ua rau kuv ntshai kawg. Tiam sis muaj wb ob tug phooj ywg uas nyob Afika tau ntev ntev lawm hais rau wb tias: “Koj twb tsis tau mus txog ntawd! Tsis txhob ntshai. Wb paub tias koj yeej yuav nyiam xwb.” Yeej yog li ntawd tiag! Cov kwv tij nkauj muam nyob rau ntawd muaj kev hlub heev. Wb tau mus nyob ntawd rau xyoo. Nom tswv txwv Yehauvas tes hauj lwm ces wb yuav tau tsiv tawm. Thaum ntawd kuv ho thov Yehauvas tias, “Thov cia wb nyob twj ywm hauv Afika.”

Neb tau txais tej koob hmoov twg?

As-Khathees zaum ntawm nkawd lub tsheb ib sab.

Xyoo 1988, wb chav pw nyob hauv Taxaniyas

Maj: Kuv tau ntsib coob tus tub txib tshaj tawm txawv teb chaws thiab tau ntaus phooj ywg nrog lawv. Tsis tas li ntawd tej thaum wb kuj tau qhia tib neeg coob heev mas wb ib leeg tau 20 tus kawm Vajlugkub! Kuv yeej nco ntsoov cov kwv tij nkauj muam uas nyob hauv Afika txoj kev hlub thiab qhov uas lawv tos txais qhua. Thaum wb mus xyuas cov koom txoos nyob hauv Taxaniyas, muaj cov kwv tij nkauj muam coob heev tos txais wb tab txawm lawv tsis muaj pes tsawg. Txawm wb pw hauv tsheb xwb los lawv yeej saib kom wb muaj txawm peem. (2 Kauleethaus 8:3) Txhua txhua hnub thaum wb los so, kuv poj niam wb tham txog seb hnub ntawd muaj li cas rau li cas thiab wb ua Yehauvas tsaug.

As-Khathees: Wb zoo siab kawg li uas wb tau paub cov kwv tij nkauj muam nyob thoob plaws qhov txhia qhov chaw. Wb kawm lwm yam lus xws li lus Faxis (Farci), Fab Kis, Lunkadas (Luganda), thiab Xivahili (Swahili). Wb kuj kawm tau tib neeg tej kev coj noj coj ua ntau yam. Wb kuj tau pab cov uas nyuam qhuav los ntseeg, ntaus phooj ywg, thiab nrog lawv teev tiam Yehauvas ua ke.​—Xefaniyas 3:9.

Wb pom ntau yam uas Yehauvas tau tsim. Txhua zaus wb mus rau ib qho tshiab uas wb tsis paub tiam sis Yehauvas yeej coj wb kev. Yog tsis muaj Yehauvas ces wb twb tsis tau ua tej yam zoo li no hlo li.

Cov duab: 1. Maj thiab As-Khathees qhia Vajlugkub rau ib pab niam tub. 2. As-Khathees qhia Vajlugkub rau ib tug tub hluas.

Qhia Vajlugkub nyob hauv Taxaniyas

Neb raug teeb meem dab tsi thiab neb ua li cas ho pab tau neb?

Maj: Thaum wb mus pab txawv teb chaws, wb kis tau ntau yam mob xws li npaws tshaj cum. Kuv poj niam kuj tau mus phais mob ob peb zaug. Ntxiv ntawd wb kuj txhawj xeeb txog wb niam thiab wb txiv uas laus laus lawm. Wb zoo siab kawg li uas peb cov nus muag kuj ua siab ntev, hlub, thiab sib pab tu lawv. (1 Timautes 5:4) Txawm wb ua npaum li wb ua tau los wb yeej tu siab kawg li tias wb nyob deb heev es pab tsis tau lawv.

As-Khathees: Xyoo 1983, thaum wb tseem nyob hauv Za-es, kuv kis tau ib tug kab mob uas mob plab. Tus kws tshuaj hais rau kuv tus txiv tias, “Kav tsij coj nws tawm teb chaws hnub no mus!” Hnub tom qab wb thiaj li mus rau Xividees (Sweden).

Maj: Wb xav tias zaum no ces wb tes hauj lwm tshaj tawm txawv teb chaws tag li lawm mas ua rau wb quaj heev. Txawm tus kws tshuaj hais tias kuv poj niam yuav tsis nquag no los nws kuj rov qab nquag tuaj lawm. Tau ib xyoos tom qab no wb kuj tau rov qab mus rau teb chaws Za-es mus pab lub koom txoos hauv Lunpunpavsim (Lubumbashi) uas hais lus Xivahili.

As-Khathees: Lub caij uas wb nyob hauv Lunpunpavsim, kuv kuj nchuav cev. Txawm wb tsis npaj siab muaj me nyuam los thaum kuv nchuav tus me nyuam lawm mas ua rau kuv ntxhov siab kawg li. Lub sij hawm uas kuv ntsoos ntsoos ntawd, Yehauvas kuj cia wb mus qhia Vajlugkub rau ntau ntau leej. Twb tsis tau muaj ib xyoos, tib neeg twb los ntseeg coob heev. Thaum wb tuaj muaj 35 leeg tshaj tawm tiam sis tam sim no muaj 70 leej tshaj tawm. Thaum ub muaj 40 leej tuaj kev sib txoos tiam sis tam sim no muaj 220 leej tuaj lawm. Wb mas tsis xyeej kiag li thiab qhov uas Yehauvas foom koob hmoov kuj ua rau kuv kaj siab lawm hov ntau tuaj. Muaj ntau zaus wb kuj xav txog thiab tham txog wb tus me nyuam uas poob lawm. Wb tos ntsoov hnub Yehauvas yuav kho wb tej kev ntxhov siab no.

Maj: Muaj ib zaug kuv tus poj niam sab sab kawg li hos kuv mob kheeb xawm rau hauv hnyuv thiab yuav tau mus muab phais tawm. Tiam sis tam sim no kuv kuj zoo me ntsis lawm hos kuv tus poj niam kuj ua npaum li nws ua tau los teev tiam Yehauvas.

Tsis yog wb xwb thiaj raug kev sim siab li no. Tom qab xyoo 1994 uas tib neeg tuag coob coob nyob rau teb chaws Lavadam (Rwanda) tag, wb kuj tau mus xyuas cov kwv tij nkauj muam hauv cov yeej thoj nam. Thaum wb pom lawv txoj kev ntseeg, tej uas lawv niaj hnub thev, thiab qhov uas lawv tos txais qhua tab txawm lawv nyob tej qho chaw txom nyem ntsuav mas qhia tau rau wb tias Yehauvas yeej muaj hwj chim pab nws cov tib neeg thev taus txhua yam kev sim siab.​—Ntawv Nkauj 55:22.

As-Khathees: Xyoo 2007 thaum wb mus koom qhov uas muab lub Npe-ee tshiab cob rau Yehauvas hauv Yunkadas, wb kuj raug dua ib tom kev nyuaj siab thiab. Tom qab wb mus koom tag, muaj kwv lam li 25 leeg tus tub txib tshaj tawm txawv teb chaws thiab cov ua hauj lwm hauv Npe-ee yuav caij tsheb mus rau teb chaws Khenyam (Kenya) ntawm lub nroog Nailauvnpim (Nairobi). Ua ntej peb mus txog ntawm ciam teb Khenyam, muaj ib lub tsheb loj loj txawm los tsoo peb lub tsheb pem taub hau tuaj. Tus tsav tsheb thiab muaj tsib tug kwv tij nkauj muam tau tag sim neej tam sim ntawd. Hos muaj ib tug muam mus txog tom tsev kho mob ces nws mam li nruam sim. Wb tos tsis hnyu yuav rov qab pom wb cov phooj ywg no dua!​—Yauj 14:13-15.

Ntev mus ntev tuaj qhov uas kuv raug mob kuj zoo lawm thiab. Tiam sis txij li hnub peb ua tsheb sib tsoo li ntawd ua rau wb ntshai kawg li mas pw los pw tsis tsaug zog, pheej ua rau wb tsim dhuj dheev nruab dab ntub. Wb thiaj li thov Yehauvas thiab nyeem Vajlugkub los pab kom wb muaj lub siab tus. Ntxiv ntawd, wb kuj mus cuag cov kws tshuaj uas pab kho kev nyuaj siab. Tam sim no wb kuj tsis ntxhov siab npaum li yav tag los lawm. Wb kuj niaj zaug thov Yehauvas pab cov uas muaj kev nyuaj siab ib yam li wb thiab.

Thaum neb piav hais tias Yehauvas puag neb yam li cov qe tsis tau hau thaum neb raug kev nyuaj siab yog neb hais li cas tiag?

Maj: Sob lus no yog los ntawm cov neeg Xivahili. Lawv kheev hais tias “nqa peb ib yam li cov qe tsis tau hau.” Zoo ib yam li ib tug tib neeg ua tib zoo nqa cov qe tsis tau hau xwv thiaj tsis tawg, Yehauvas kuj ua tib zoo txhawb wb thaum wb mus ua nws tes hauj lwm rau nws. Wb yeej muaj txawm peem thiab tej thaud haj tseem tshaj thawj. Ib qho uas Yehauvas hlub thiab txhawb nqa wb yog Pab Uas Ntaus Thawj nkag siab thiab hlub tshua txog wb.

As-Khathees: Kuv xav qhia rau nej txog ib yam uas Yehauvas tau txhawb wb. Muaj ib hnub kuv tseem hnov ib tsab xov tooj hu tuaj tias kuv txiv mob hnyav heev pw tom tsev kho mob. Kuv tus txiv nyuam qhuav zoo tu qab me ntsis txog tus kab mob npaws tshaj cum. Wb tsis muaj nyiaj yuav pib dav hlau ya mus rau Xividees, yog li ntawd wb thiaj xav tias wb yuav tau muab wb lub tsheb muag kom tau nyiaj. Ces txawm muaj ob tsab xov tooj hu tuaj rau wb. Thawj tsab yog ib khub txij nkawm hu tuaj tias nkawd hnov txog wb es xav yuav pib dav hlau rau ib tug. Tsab xov tooj tom qab yog ib tug muam uas laus lawm khaws tau ib qho nyiaj rau hauv ib lub thawv uas xav pab rau tej tug uas tsis muaj txawm peem. Tib pliag ntshis xwb Yehauvas twb txawm siv pab wb yuav tau pib dav hlau raws li wb lub siab xav!​—Henplais 13:6.

Neb ua hauj lwm puv ntoob tau 50 xyoo, neb khaws tau li cas?

Maj thiab As-Khathees sawv ntsug ua ke.

Wb tes hauj lwm tshiab nyob rau Phab Mab

As-Khathees: Qhov uas pab tau kuv tshaj plaws yog “nyob twjywm thiab tsosiab” rau Yehauvas. Thaum wb tso siab rau Yehauvas ces Yehauvas yeej pab wb kov yeej tej uas wb raug. (Yaxayas 30:15; 2 Xwmtxheej Vajntxwv 20:15, 17) Qhov uas wb ua tag nrho wb rab peev xwm rau Yehauvas, nws kuj foom koob hmoov ntau heev rau wb.

Maj: Kuv khaws tau tias kom tso siab rau Yehauvas rau txhua fab. (Ntawv Nkauj 37:5) Nws yeej ib txwm pab kuv raws li nws cog tseg. Txawm tam sim no los nws haj tseem pab wb quj qees thaum wb ua hauj lwm rau lub Npe-ee hauv Phab Mab.

Wb vam thiab cia siab tias cov hluas uas xav ua Yehauvas tes hauj lwm ntxiv yuav pom Yehauvas txoj kev hlub ib yam li wb pom. Wb tso siab hlo tias yog lawv cia Yehauvas pab lawv ces lawv yuav zoo siab mus rau txhua qhov uas Yehauvas txib lawv mus ua.

    Ntaub Ntawv Ua Lus Hmoob Dawb (1988-2026)
    Tawm Mus
    Nkag Mus
    • Hmoob Dawb
    • Xa Rau Lwm Tus
    • Nyiam Zoo Li Cas
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Tso Cai Siv Li Cas
    • Ntsig Txog Koj
    • Privacy Settings
    • JW.ORG
    • Nkag Mus
    Xa Rau Lwm Tus