Vissvarīgākais lēmums, ko cilvēks dzīvē var pieņemt, ir lēmums kalpot Jehovam un pievienoties viņa kalpu saimei. Jehova vēlas, lai visi pieņemtu tādu lēmumu, kļūtu par viņa draugiem un dzīvotu mūžīgi. (5. Moz. 30:19, 20; Gal. 6:7, 8.) Bet Jehova nevienu nespiež viņam kalpot. Viņš ikvienam ļauj pašam izlemt, kā rīkoties. Ja cilvēks, kas ir kristījies, ir izdarījis smagu grēku un to nenožēlo, viņš vairs nedrīkst piederēt pie draudzes. (1. Kor. 5:13.) Tomēr Jehova nezaudē cerību, ka šis cilvēks atgriezīsies pie viņa. Viņš ir sagādājis izpirkumu, lai uz tā pamata viņš varētu piedot tiem, kas nožēlo grēkus. Mūsu mīlošais debesu Tēvs sirsnīgi aicina visus, kas pieļāvuši smagas kļūdas, nožēlot savu rīcību. (Zah. 1:3; Rom. 2:4; Jēk. 4:8.) w24.08 14. lpp., 1., 2. rk.

Tajā laikā, kad Jānis uzrakstīja savu trešo vēstuli, daži kristieši izplatīja aplamas mācības un radīja draudzē šķelšanos, bet citi ”dzīvoja patiesībā”, proti, klausīja Jehovam un ”dzīvoja pēc viņa likumiem”. (2. Jāņa 4, 6.) Tie, kas palika uzticīgi Jehovam, iepriecināja ne vien Jāni, bet arī Jehovu. (Sāl. pam. 27:11.) Ko var secināt? Uzticība Jehovam ir prieka avots. (1. Jāņa 5:3.) Mums sagādā prieku apziņa, ka iepriecinām Dievu. Ja cilvēks nepadodas pasaules kārdinājumiem un pieņem Bībeles patiesību, Jehova no sirds priecājas. Priecājas arī eņģeļi. (Lūk. 15:10.) Palikdami uzticīgi Dievam, mēs iepriecinām arī ticības biedrus. (2. Tes. 1:4.) Kad Sātana pārvaldītās pasaules vairs nebūs, mēs varēsim priecāties par to, ka būsim palikuši uzticīgi Jehovam. w24.11 12., 13. lpp., 17., 18. rk.

Cik ilgu laiku būtu jāvēro cilvēks, pret ko ir radušās simpātijas? Ja piedāvāsiet draudzēties pārāk drīz, jūs par sevi varat radīt iespaidu, ka esat impulsīvs. (Sāl. pam. 29:20.) Bet, ja jūs ilgi vilcināsieties, par jums var nospriest, ka esat neizlēmīgs, jo īpaši tad, ja otrs jau ir pamanījis, ka par viņu interesējaties. (Pulc. 11:4.) Paturiet prātā, ka tad, kad piedāvājat kādam draudzēties, jums vēl nav jābūt absolūti pārliecinātam, ka gribat ar šo cilvēku apprecēties. Bet jums ir jābūt skaidrībā par to, ka pats esat gatavs ģimenes dibināšanai un ka cilvēks, kam piedāvājat draudzēties, varētu būt jums piemērots dzīvesbiedrs. Bet ko darīt tad, ja pamanāt, ka ticības biedram ir romantiska interese par jums? Ja simpātijas nav abpusējas, lieciet to otram skaidri saprast. Būtu cietsirdīgi radīt iespaidu, ka otram ir kaut niecīgākās izredzes, ja pats šādu domu vispār nepieļaujat. (Efes. 4:25.) w24.05 22., 23. lpp., 9., 10. rk.